Zvans uz autoservisu, lai pajautātu, cik maksā automašīnas riepu nomainīšana. Lai gan jaušams viegls akcents un sarunas biedru, izrādās, sauc Genādijs, kas izplatīts vairāk krievvalodīgo vidū, saruna notiek latviski, turklāt tekoši.
Zvans uz uzņēmumu, kas nodarbojas ar polietilēna maisiņu apdruku. Tālruni pacēlusī sieviete sarunu uzsāk ar latvisku «labdien», tomēr tūlīt pāriet uz krievu valodu. Uz latviski uzdotiem jautājumiem atbildes seko krieviski. Ja gribot precīzu tāmi, sieviete lūdz nosūtīt zīmējuma maketu uz mājaslapā redzamo e-pastu. Viņa piebilst, ka mājaslapā esošā informācija ir arī latviešu valodā.
Zvans uz autoservisu. Atbilde seko krieviski, taču sarunas gaitā servisa darbinieks ik pa laikam uz šo to norāda arī, runājot latviski, acīmredzot, kad viņam šķiet, ka kaut ko no viņa teiktā runātājs varētu arī nesaprast.
Zvans uz datorfirmu. Atbild krieviski. Neraugoties uz to, ka jautājumi tiek uzdoti tikai latviešu valodā, darbinieks konsekventi atbild tikai krieviski, turklāt vairākas reizes pārjautājot, nesapratis, ko īsti no viņa grib.
Apzvanot vēl virkni uzņēmumu, piemēram, Rīgas vagonu rūpnīcu, kā arī vairākas Rīgas namu pārvaldes, kur atbildes drīzāk varētu sagaidīt krieviski, uz latviski uzdotiem jautājumiem darbinieki tomēr atbild latviski, lai gan ar akcentu.