Pēc finanšu ministra teiktā, FM paspārnē izveidotā darba grupa savu darbu pie priekšlikumu izstrādes vairāk vai mazāk ir pabeigusi. Darba grupa lielākoties skāra jomas, kur nepieciešamas dažādas reformas. «Taču attiecībā uz konkrētiem pasākumiem un skaitļiem, lai virzītos tuvāk 50 miljoniem latu, vienošanās netika panākta, jo šiem cilvēkiem [no ZZS] nebija mandāta,» teica A. Vilks, atgādinot, ka sākotnējā vēlme bija šajā darba grupā deleģēt dažādu jomu ministrus.
Darba grupā vētīta, piemēram, e-pārvaldes attīstība, dažādu ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu ieviešana, programmu dublēšanās novēršana augstākajā izglītībā; par valsts naudu studējošo piesaiste darbam Latvijā, izmaiņas slimības un bezdarbnieku pabalstu ilgumā utt. Darba grupas ziņojums nav parakstīts, jo vēl tiekot gaidīti priekšlikumi, arī no ZZS puses. Taču skaidrs, ka darba grupas piedāvātie soļi nenodrošinātu visu konsolidējamo summu, tāpēc FM nāksies piedāvāt citus risinājumus. «Būtu vieglāk, ja [darba grupas piedāvājumā] būtu gan reformas, gan šie 50 miljoni,» noteica A. Vilks.
Tikmēr ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc ZZS valdes sēdes pirmdien kritizēja darba grupas veikumu. Tās radošā darbība, pēc A. Brigmaņa sacītā, līdz šim izpaudusies kā priekšlikumi par pabalstu «griešanu», bet tā vietā vajadzētu «iespringt» un meklēt vietas, kur «nauda stāv un to var paņemt», par ZZS Saeimas frakcijas vadītāja teikto vēsta LETA. Pēc A. Brigmaņa sacītā, pagaidām darba grupā nav iesniegti tādi priekšlikumi, kādus ZZS gaida. «Ja lielākais avots paredzēts sociālais budžets, tad kāda jēga šādu darba grupu sasaukt?» jautāja politiķis. Tiesa, paši ZZS pārstāvji ar saviem priekšlikumiem klajā nenākšot, jo tā neesot viņu kompetence.
«ZZS liekas, ka nav nepieciešamas nekādas strukturālās reformas, konsolidācija nav jāveic, ar aizdevējiem var nesadarboties un ka dzīve pati par sevi visu atrisinās. Diemžēl tā ir ilūzija,» uzsvēra ministrs. Viņš norādīja, ka uz spēles šobrīd ir likta sadarbība ar aizdevējiem un valsts nevar eksperimentēt ar savu ekonomiku un sabiedrību. Neveicot papildu konsolidāciju, Latvija var sabojāt to, ko tā līdz šim paveikusi, lai izkļūtu no krīzes. «Es ļoti ceru, ka būs izpratne no ZZS,» piebilda finanšu ministrs.
A. Vilks sacīja, ka FM sarakstu ar apkopotajiem iespējamajiem konsolidācijas soļiem skatīšanai koalīcijas padomes sēdē iesniegs jaunnedēļ, kad arī būtu jāvienojas par pieņemamākajiem risinājumiem. Ilgi kavēties, pēc ministra teiktā, nedrīkst, jo budžeta grozījumi ir jāpieņem ne vēlāk kā līdz Lieldienām. Starptautiskie aizdevēji uz Latviju brauks, kad būs konkrēti priekšlikumi, par ko diskutēt.
Diena jau ziņoja, ka šāgada budžets jākonsolidē vēl par 50 miljoniem latu. Šo summu starptautiskie aizdevēji prasīja nodrošināt ar kvalitatīviem strukturāliem pasākumiem.