Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +12 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 26. aprīlis
Rūsiņš, Sandris, Alīna

Izpētīts

Latviešos arī mednieku vācēju gēns

Latviešu tieksmei kopš vasaras vidus līdz vēlam rudenim klejot pa mežiem sēņu meklējumos varētu būt ģenētisks cēlonis. Apkopojot Latvijas iedzīvotāju genoma informāciju, pētnieki atklājuši mednieku vācēju gēna klātbūtni, kas ir retums mūsdienu Eiropas iedzīvotāju kopienā. Šis gēns atrodams arī otrā baltu tautā – lietuviešos.

Veido "dzīvo skaņu"

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar partneriem patlaban izstrādā vakuuma mikrotriodi, ko varētu izmantot audioelektronikas pastiprinātājos, lai radītu "dzīvās skaņas" efektu.

Gramatikas kļūdas izraisa stresu

Sastopoties ar kļūdainu tekstu dzimtajā valodā, cilvēks instinktīvi kļūst saspringtāks un gatavojas apdraudējumam

Mēness dzimis sadursmes rezultātā

Mēness izcelšanās noslēpums cilvēci nodarbinājis jau gadsimtiem ilgi. Teorijas ir dažādas, un kopš 70. gadiem astronomiem ir aizdomas, ka mūsu planētas dabiskais pavadonis radies, kad milzu protoplanēta ar nosaukumu Theia ietriecās agrīnajā Zemē.

Labāk par draudzību, nevis mīlestību

Mūsdienu pusaudžiem var pārmest pārlieku aizraušanos ar ekrāniem, taču tos nav pamata kritizēt par seksuālu izlaidību. Šajā jomā jauniešus var uzskatīt pat par pārlieku atturīgiem.

Atrasts nogrimušais savienojums

Teorijas par Zemes veidošanās procesu nosaka, ka uz mūsu planētas virsmas perio - diski kontinenti saplūduši vienā un tad atkal atdalījušies. Pēdējā sadalīšanās notikusi samērā nesen, un tās gaitā vēl pirms 155 miljoniem gadu Austrālija bijusi savienota ar Āziju.

Uzrakstīt vēstuli rudenim

Rudens panīkuma pārvarēšanā var palīdzēt daudz gaismas un sajūtu aprakstīšana

Briesmīgākās šausmu filmas

Halovīna tuvošanās ir pateicīgs laiks, lai pabaidītos pats un pabiedētu citus, tādēļ jaunā projektā The Science of Scare Project iesaistītie zinātnieki nolēma noskaidrot briesmīgākās šausmu filmu epizodes.

Kā palēnināt laiku

Mēdz teikt, ka jaunībā laiks velkas, bet pēc pusmūža lido vēja spārniem. Lai arī tā ir tikai šķietamība, tomēr zinātnieki vēlas noskaidrot tās cēloņus un pat noformulējuši teoriju.

Biežāk ar virspusi uz augšu

Monētas mešana kā ātra izlozes metode izmantota gadsimtiem ilgi, pieņemot, ka iespējamība metāla priekšmetam nokrist ar vienu vai otru pusi uz augšu ir vienādi liela. Taču patiesībā viss nav tik godīgi. Mazliet biežāk monēta nokrīt ar to pusi uz augšu, kura bija virspusē metiena sākuma brīdī.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide