Šajā izrādē dziedātāju nebūs – diriģents Mārtiņš Ozoliņš saka par topošo jauniestudējumu Dons Žuans, kurš skatītājus šoreiz uzrunās nevis operas, bet baleta valodā. Balets Dons Žuans ar pazīstamās Volfganga Amadeja Mocarta operas un poļu romantiķa Friderika Šopēna mūziku, ko aranžējis Andrejs Puškarevs, veido ievērojamais kubiešu izcelsmes horeogrāfs, savulaik viens no vadošajiem Lozannas Bežāra baleta dejotājiem Hulio Arosarena sadarbībā ar dramaturģi Valentīnu Turku, kura Latvijas skatītājiem pazīstama kā publikas iemīļotā baleta Romeo un Džuljeta horeogrāfe. Pirmizrādi uz mūsu Operas skatuves jauniestudējums piedzīvos 10. novembrī. Nākamās izrādes notiks 11., 23. novembrī un 21. decembrī.
Jaudīga komanda
Horeogrāfs Hulio Arosarena šobrīd ir Lozannas Bežāra baleta mākslinieciskā vadītāja vietnieks un baletmeistars, bet no 1993. līdz 1997. gadam viņš pats bijis viens no vadošajiem šī baleta dejotājiem un pasaules baleta ikonu Morisu Bežāru pamatoti sauc par savu radošo tēvu. Pirms tam Arosarena bijis arī Kubas Nacionālā baleta un Flandrijas Karaliskā baleta solists, kā arī vairākus gadus bijis izpildītājs un horeogrāfa asistents zirgu izjāžu teātrī Zingaro Parīzē un pildījis režisora asistenta un baletmeistara pienākumus Nicas operā. 2003. gadā Briselē viņš izveidoja kompāniju L’air de rien, bet horeogrāfa ampluā apliecinās jau kopš 80. gadiem.
Līdztekus Arosarenam un neparasti daudzpusīgajai Valentīnai Turku, kura, starp citu, arī ir dejojusi pie Morisa Bežāra un šobrīd ir jau 125 baleta, teātra un operas iestudējumu autore, ļoti jaudīga ir arī visa pārējā jauniestudējuma radošā komanda. Izrādes scenogrāfs Marko Japels radījis lakonisku, bet ļoti interesanti transformējamu skatuves iekārtojumu. Kostīmu mākslinieks Alans Hraņiteļs līdztekus sadarbībai ar zināmākajiem Slovēnijas teātra, kino un video režisoriem un daudziem teātriem ārzemēs veidojis kostīmus Kanādas teātra Cirque du Soleil uzvedumam Zarkana, kura pirmizrāde notika 2011. gadā Ņujorkā. Hraņiteļs karjeras laikā saņēmis 24 pašmāju un ārvalstu apbalvojumus. Viņa darbi atrodas četru Slovēnijas muzeju pastāvīgajās mākslas kolekcijās un ir bijuši aplūkojami vairāk nekā 50 izstādēs Ļubļanā, Kopenhāgenā, Londonā, Brazīlijas pilsētā Beluorizonti un citur. Jauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, bet diriģents – Andris Veismanis. "Apvienojumā ar mūsu lieliskajiem dejotājiem gaidāms interesants rezultāts," prognozē Latvijas Nacionālā baleta vadītājs Aivars Leimanis.
Titullomu interpretēs Arturs Sokolovs un Raimonds Martinovs. Donnas Elvīras lomā būs Elza Leimane un Viktorija Jansone, Leporello – Antons Freimans un Aleksandrs Osadčijs, Mazeto – Avetiks Karapetjans un Kārlis Cīrulis, Dons Otavio – Viktors Seiko un Zigmārs Kirilko, Donna Anna – Baiba Kokina un Annija Kopštāle, Viņa – Iļana Puhova un Alise Prudāne, Cerlīna – Sabīne Guravska un Jūlija Brauere. Savukārt Ringolds Žigis atveidos Donam Žuanam liktenīgā Komandora lomu.
Antivaronis vai varonis?
Baleta veidošana par ļoti pazīstamo un daudzos mākslas veidos iztirzāto Dona Žuana tēmu ir liels radošs izaicinājums visiem. Apvienojot rūpīgi izvēlētas muzikālās partitūras no Volfganga Amadeja Mocarta operas ar Friderika Šopēna Variācijām (klavierēm) par šīs operas tēmu La ci darem la mano (Dona Žuana un Cerlīnas duetu Sniedz man savu roku), kā arī labi zināmajiem operas tēliem piepulcējot klāt astoņas tumšas ēnas un ilgoto, nesasniedzamo Viņu (sievietes ideālu no citas pasaules), top oriģināls, jutekliski izsmalcināts un provokatīvs skatuves mākslas darbs neobaroka stilistikā. Tas, iespējams, pirmoreiz ļaus skatītājiem ielūkoties pasaulslavenā siržu lauzēja zemapziņas spoguļos un piedāvās dziļāku un visai neglaimojošu pārējo personāžu atklāsmi.
"Ir ļoti svarīgi izvēlēties tādu baleta tēmu, kurā ir pietiekami daudz tēlu un pretstatu, lai varētu notikt tēlu izaugsme. Donā Žuanā ir gana daudz šādu varoņu, ir pretstati un ir iespējama tēlu izaugsme," atzīst Hulio Arosarena. Uzsverot, ka galvenā varoņa psiholoģija ir ļoti pretrunīga, horeogrāfs izmanto iespējas "par visiem varoņiem runāt, nevienu nenosodot, netiesājot, bet vienkārši parādot, kurš ir labs un kurš ne tik labs". Viņš priecājas par dejotājiem, abiem doniem Raimondu un Artūru, kuri horeogrāfu rosina iet uz priekšu un ticēt, ka šis stāsts izdosies.
"Mēs esam pieraduši domāt, ka Dons Žuans ir nosodāms antivaronis, kura sekošana savai kaislei un iegribām sāpina citus cilvēkus. Turpretī raugoties mūsdienu sabiedrībā, man vairāk gribētos teikt, ka Dons Žuans ir tāds cilvēks, kurš mūsdienās jau kļuvis teju par retumu un pat varoni, jo ir cilvēks, kurš ir gatavs sekot savām jūtām, kaislībām. Viņš nevis vienkārši eksistē, bet dzīvo pilnasinīgu dzīvi, kurš izgaršo katru savas dzīves brīdi," stāsta Valentīna Turku. Viņa uzsver, ka apātiskajā sabiedrībā, kādu redzam visapkārt, šādu cilvēku pietrūkst. Kopā ar Hulio pārskatījuši daudzas filmas un citus materiālus, kas tapuši par šo tēmu, abi vēlējušies parādīt šo stāstu citā rakursā, saprotamāku mūsdienu sabiedrībai, kur "varbūt katrs no mums vēlētos būt tāds Dons Žuans kaut vai tikai uz vienu dienu, lai izgaršotu, ko nozīmē dzīvot pilnasinīgi un godīgi pats pret sevi. Dons Žuans ir īsts, godīgs, patiess – tāds, kāds viņš ir. Viņš neliekuļo. Savukārt citi, īpaši sievietes, mūsu iestudējumā manipulē, izliekas un melo". "Esam pieskārušies arī tumšajai matērijai, kura ir klātesoša mūsdienu pasaulē, bet vēlamies raudzīties arī tai pāri uz absolūtās gaismas un īstas mīlestības pusi, jo ticam, ka eksistē kas vairāk par šo pasauli, par ikdienu. Es teiktu, ka šis ir solis tumsā un arī drosmīgs solis uz gaismas pusi. Arī solis, lai ielūgtu publiku mums sekot šajā ceļojumā un kopā ar mums sevī izdzīvot šo stāstu un tā varoņus," viņa atklāj. Savukārt Mārtiņš Ozoliņš teic, ka muzikālais materiāls ir tikpat interesants kā horeogrāfija. Tā ir uzdrošināšanās izmantot Mocarta pazīstamo operu baletā un ļoti liels izaicinājums pianistam, solistam Mārtiņam Zilbertam. "Mūsu Mocarts būs romantisks," uzsver diriģents.