Kristaps Kalns

Sajūtu mērīšana

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

3 komentāri

23. decembris, 2018, 17:22

xxx

Latviešu lielākā nelaime ir tas nenormālais, psotsovjetiskais pareizums. Jāsvin pareizi, valsts jāmīl pareizi, himna jādzied pareizi... visiem citiem mūs jāuztver tā, kā iecerējis Latvijas Institūts, 100gades birojs, Levita valstsgriba etc. Mums nav humora izjūtas. Praktiski nemaz nav. var jau teikt, ka spēja pasmieties par sevi vairāk raksturīga ebrejiem. Vai vismaz krieviem (to tagad kā globālu draudu pasaulei visā nopietnībā pēta Latvijā bāzētais NATO ekselences centrs), BET tepat blakus Somijā, valstī ar mums radniecīgu mentalitāti, taču ir Aki Kaurismeki filmas, veryfinnishproblems twitter konts, kas kļuvis par savdarbīgu somu zīmolu, un Finland Män is like tis - vēl viens starptautiski atpazīstams Somijas sociālo mediju fenomens. Mūsu Cehs.lv nepavelk līdz šim līmenim, bet tik un tā izraisa svētas šausmas, dusmas, sašutumu pareizajos pilsoņos un pilsonēs, kam sveša jebkāda humora izjūta, toties dzīvas padomju pionieros iedauzītās pareizā dzimtenes mīlestības izpausmes.

Atbildēt
0
0

4. janvāris, 2019, 0:24

Akmenī cirsts

Verdikts, pēdējā patiesība par to, kas latviešiem ir viss... Nekur neizbēgsi, viss postsovjetiskais, arī pareizums ir daļa no mūsu identitātes. Vienīgais ar ko varam sevi mierināt, ka katros 5 gados atjaunojoties vismaz fiziski attālināmies no sava pstsovjetiskā es. Bet ko iesākt ar atmiņu un emocionālo pieredzi - atliek vai nu pieņemt vai amputēt daļu no sevis, ja tas ir iespējams. Tomēr, lielos vilcienos bilde nav tik drūma, par ko liecina kaut vai pēdējā laika kino kā hepenings - Kriminālās ekselences - kā latviešu 12 krēsli vai zelta teļš.

25. decembris, 2018, 22:40

lustīgais nerris uz tirgus plača

Latviešu vislielākā nelaime ir vēlmju domāšana, kas raksturīga verdzībā / dzimtbūšanā psiholoģiski sagrautiem cilvēkiem - tā sacīt "Matīsiņam, cūkas ganot, smieties vis negribējās." Līdz spējai pasmieties par sevi, kas raksturīga ebrejiem un anglosakšiem un somiem, ir JĀIZAUG. Tāpat kā ir jāizaug līdz "valstsgribai" un jāvar to ne tikai tukši deklarēt, bet NODEMONSTRĒT, kā to 1939.-ajā gadā darīja SOMI, kā to 1967. gadā sešu dienu karā darīja ebreji, un kā to gadu simtiem ilgi ir darījuši anglosakši. Latvieši tikmēr gļēvi pašapmierinās ar pasaules mēroga zinātnieka Kirhenšteina izsmiešanu kasjauns.lv; un savstarpēju anonīmu izlamāšanos pie rakstiem par čekas maisiem pietiek.com. Jo viņiem tā ir labi - Mavriks tālajā 1988. gadā pielēca pie mikrofona, izkliedza vārdu "okupācija" - un latviešiem nu ir ATTAISNOJUMS. Attaisnojums nespējai, negribai nosargāt savu valsti, attiasnojums stučīšanai, u.t.t., un tā joprojām.