Kopš 1985. gada, kad, atbalstot toreizējās grieķu kultūras ministres Melinas Merkuri ideju, Atēnas kļuva par pirmo Eiropas kultūras galvaspilsētu, šo godu ir ieguvušas nu jau vairāk nekā 40 valstu. Tas ir Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas pārvaldīts notikums. Šogad Eiropas kultūras galvaspilsētas ir Rīga Latvijā un Ūmeo Zviedrijā. No 17. janvāra Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu atklās izstādes, koncerti, performances, izrādes, akcijas gan Rīgā, gan oficiālajā partnerpilsētā Siguldā.
Ir jau izskanējusi kritika, ka Rīgas 2014 programmā trūkstot centra. Tomēr ir vērts atmest skepsi un kārtīgi izpētīt programmu. Var piekrist nodibinājuma Rīga 2014 vadītājas Diānas Čivles un Rīgas 2014 programmu direktores Aivas Rozenbergas pašvērtējumam, ka "programma ir ļoti spēcīga". Tajā spēkus apvienojušas gandrīz 100 dažādas kultūras institūcijas un mākslinieku grupas.
Klāt lielais gads. Kādas jums ir sajūtas? Beidzot, vai tomēr pārsteigums, ka tas ir attraucies ļoti ātri?
Diāna Čivle. Man ir ļoti liela paātrinājuma sajūta. Vienu brīdi bija sajūta, ka mēs esam sākuši spēlēties ar mazām sniega piciņām un palaiduši tās lejā pa kalnu. Tās ir apritinājušās par milzīgiem, skaistiem, baltiem blokiem, kas ar lielu ātrumu tūlīt ietrauksies jaunajā gadā. Ir tāds brīdis pirms – priecīgas tirpiņas (smejas), ka tūlīt viss sāksies.
Undīnes Adamaites un Ditas Rietumas interviju ar nodibinājuma Rīga 2014 vadītāju Diānu Čivli un Rīgas 2014 programmu direktori Aivu Rozenbergu lasi 2. janvāra KDi!