Izstādes centrā ir jautājums par robežu starp cilvēku un necilvēcīgo. Iespējams, šādas robežas nemaz nav. Krietni pirms mūsdienu animal studies (dzīvnieku pētījumi) rašanās Šalaevs intuitīvi juta: dzīvnieks nav objekts, bet subjekts - līdzvērtīgs pasaules dalībnieks. Viņa glezniecība nav vienkārša novērošana, bet dialoga mēģinājums starp sugām, centiens saprast to, kas atrodas ārpus cilvēka valodas robežām.
Filipa Šalaeva gleznas ir naivisms bez naivuma, kur dekorativitāte savijas ar filozofisku dziļumu. Viņa tīģeros mājo gan varonīga jauda, gan skumjas, suņos - cilvēcība, bet cilvēkos - dzīvnieciskas cieņas atblāzma. Viņš nedalīja pasauli cilvēka un zvēra daļās - viņš tās vienoja, atgādinot, ka dabas tīrība un cēlums var mums atgūt zaudēto veseluma sajūtu.
Šalaevs ir mākslinieks-starpnieks starp pasaulēm: starp saprātu un instinktu, industriālo un dabisko, starp cilvēku un dzīvnieku. Viņa darbi skan kā kluss atgādinājums: cilvēciskais nav pretstats dzīvnieciskajam, bet tā turpinājums.
Izstādes kuratori: Aleksandrs Cvetkovs un Viktorija Zaiceva.