Atklās Maijas Dragūnes personālizstādi “Litogrāfija”

līdz 2010. gadam, rādot 20. gadsimta otrās puses Latvijas grafikas (īpaši litogrāfijas) attīstību, īpatnības un vērtības. Kā vēsta izstādes kuratore Valda Knāviņa, Maija Dragūne dzimusi 1945. gada 19. martā Rīgā, mācījusies Jaņa Rozentāla Rīgas māklas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas fakultātē. Pēc gariem darba gadiem kā mākslinieciskajai redaktorei izdevniecībā “Liesma”, kopš 1996. gada M.Draguneir Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas zīmēšanas un kompozīcijas skolotāja. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1973. gada, 1994. gadā iestājās biedrībā “Grafikas kamera”.Maija Dragūne piedalās izstādēs no 1972. gada. Autores darbi eksponēti Lielbritānijā, Francijā, Polijā, Somijā, Igaunijā, ASV, Austrālijā un citās valstīs. Māksliniecei notikušas deviņas personālizstādes, plašākā no tām – 1995. gadā Ārzemju mākslas muzejā. Viņas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Valsts Tretjakova galerijas (Maskava) kolekcijās. Maija Dragūne apbalvota ar diplomiem Tallinas grafikas triennālēs (1983., 1987., 1989.) un sudraba medaļu Parīzes Pavasara salonā 1984. gadā.Maija Dragūne gandrīz četrdesmit gadus aktīvi darbojas Latvijas grafikā  – darina litogrāfijas, ilustrē grāmatas, glezno akvareļus, zīmē. Nozīmīgākā tēma mākslinieces daiļradē ir daba, tās daudzveidība, ko autore pakļauj savai fantāzijai, pārdomām un individuālajam stilam. Viņas darbos reālas pasaules formas transformējas sirreālistiskās vīzijās ar noteiktu, pārdomātu zemtekstu un jūtām, ko rada izsmalcināta mākslinieciskā valoda – melnās un baltās krāsas ritmi, līniju, laukumu un faktūru mijiedarbība. Maijas Dragūnes grafiskajām kompozīcijām piemīt romantisma iezīmes; tās galvenokārt ir ainavas ar spēcīgu cilvēka klātesamības izjūtu, par mākslinieces daiļradi pastāstīja V.Knāviņa.