Kā pacelt demogrāfijas jautājumu visaugstākajā līmenī

Tēvs ir projektējis metāla konstrukciju un betona lējuma formas. neesmu dzirdējusi, ka tur būtu bijis jābūt bērnam.

Ir jau ir, gan bērni, gan bars mazbērnu, nesatraucies. Tāpēc jau arī mani interesē, kas te Latvijā turpmāk notiks.

Jā, to filmu arī domāju, un interviju ar A.Dumpi, kas kaut kur bija publicēta. Ne jau pati izdomāju, ka māte Latvija ir atstāta bez bērna, bet ar lūgšnā pastieptu plaukstu kā tāda ubadze no stacijas tuneļa. To filmu labprāt noskatītos, bet Latvijas dokumentālās filmas jau diemžēl nav nemaz tik viegli kaut kur redzēt. Tāpēc arī ik pa brīdim mēģinu kaut kur izdvest nopūtu par kino Rīga, kur varētu tikai Latvijas filmas vien rādīt, skatītāji gan jau rastos , jo vecās filmas jau nekur nav redzamas.

Nu noskaties tačy beidzot dikumentālo filmu, tepat, Latvijā, veidotu, -- "Veļ Sīzifs akmeni"! Tur Alvils Gulbis un Arta Dumpe visu rātni izstāsta par Konjakpieminekļa vēsturi. Un -- tā nebija anekdote, ko filmā tolaik nevarēja iedabūt: viens padkomunistu asprātis bija iedomājies publiski pasviest ideju, -- kurš ir tēvs bērnam, ar kuru rokās Māte sarkano ar automātiem sagaida?! Bērniņš taču par mazu, lai tam pamatus būtu ielicis kāds no 41. gadā paniski bēgošajiem sarkanajiem LPSR aiztsāvjiem!! :)

Kā pacelt demogrāfijas jautājumu visaugstākajā līmenī >>>>>>>>>>>> Tikai ar seksu mīļā, tikai ar seksu, cik ta pašai ir bēnu ?

Kādas muļķības ! Paskaties vispirms cik viņa ir liela un varena salīdzinot ar karavīriem, kas viņai labi ja līdz padusei ar visu kasku un šauteni. Vislabāk vizuālo kompozīciju var novērtēt, apskatot DELFI galerijā ievietoto foti no augšas. Tādu vajadzētu uzfotografēt pēc kārtējā 9.maija svētkiem, kad var redzēt puķu kalnu apkārt karavīram un vientuļo māti pāri visam.

hmm, un es visu muuzhu domaaju, ka tur atteelota sieviete, kas beeg no izvarotaajiem...

Tur jau tā lieta, ka vizuāli tas ir saraustīts un neizprotams. VKI speciālistu viedoklis ir, piemineklis kā Autordarbs - makslinieciski šis piemineklis esot diezgad neslikts (starp citu Bukovskis un Bugajevs - tieši skulpturalās daļas veidotaji jau esot miruši) - ir visa pasaulē aizsargājamā lieta! Bet, ja pat autoriem esot bijusi cita iecere, tad to labot varot tikai autori Esot vēl dzīvs arhitekts Edvīns Vecumnieks (jau ap 80 gadiem), kas varētu kaut ko tuvāk par pieminekļa tapšanas vēsturi pastāstīt. Tas, ko grbēju rosināt ar šo publikāciju, tuvojas maijs, kad atkal sāksies ļembasts ap šo objektu, un ja mani kas nomāc, tad tas, ka cilvēki jau to tusiņu rīkojot un citi to kritizējot, nez kāpēc skaita pudeles un zacenes lejā, bet nepaskatās uz augšu. Kur Māte Dzimtene stāv ar izstieptu roku un kaut ko taču gaida...

Vērojot šo pieminekli un visu ansambli no lielāka 100 - 200 m attāluma man viņš atstāj ļoti saraustītu, "sprāgstošu", izmētātu iespaidu. Tam pilnīgi trūkst monolītuma un vienagabalinības, kas raksturīgi visiem latviskajiem pieminekļiem - Brivības piemineklim, Mātes tēlam, Raiņa kapa piemineklim, u.t.t. Šis ir pilnīgi plosošs kara noskaņas atveidojums kopumā. Mani viņš uztrauc nevis rosina uz pārdomām.

Vispār jau raksts nebija par krekliem, bet par sirdsapziņām... Bet , ja kas, arī pie mums Latvijā adoptētajiem bērniem nodrošina labākus apstākļus SOS ciematos, nekā daudzbērnu ģimenēs. Lasīju, ka SOS ciemata audžuvecākiem maksā algu, apmēram ierēdņu algas līmenī un vienīgais 'darbs ir bērnu audzināšana, bet, ciematu uztur valsts. Savukārt, ja cilvēkam pašam ir vairāki bērni, tad alga tomēr jānopelna darbā, kā arī jāapmaksā dzīvesvieta, kas bieži saistīta ar kredīta apmaksu u.t.t....

Starp citu Griekijā kāda privātfirma nodarbojas ar to, ka uzpērk no mātēm, kas ieradušās uz abortu, negribētos bērnus. Tām atliek bērnu iznēsāt un dzemdēt, firma maksā pēc saviem ieskatiem no 500 līdz 1000 Eur par bērnu. Tālāk piedāvā adopcijai. Varbūt tas Latvijai arī ir kaut kāds risinājums, tikai privātfirmas vietā varētu būt valsts.

Uzrakstīju par dzintaru un nepabeidzu teikumu. Varbūt ka bērniņu skulptoram vajag nevis no metāla , bet no dzintara izveidot.

Nē, ne par šo. Paskatījos komentārus un paliku neizpratnē, kas ir tie , kas lasa Dienu. Es domāju par citu lietu, pieminekļa sakarā. Varbūt, izcakojot tekstu ar pēdējām aktualitātēm, to uzrakstiju neprecīzi. Domāju, ka Esam šeit, saglabājušies ne jau tāpēc, ka krievu armijnieki mūs ir no daudz kā atbrīvojuši 40.gados, bet tāpēc, ka māte Latvija (kas ir arī Brīvības pieminekļa smailē), ir mūs sargājusi. Šodien pa Radio 1 dzirdēju, ka Latvijas dzintars senatnē (Tacita laikā) esot vērtēts kā dzīvību un dzimstību saglabājošs. Mums ir jādomā par tiem bērniem, kas jau ir un par tiem, kas vēl būs un tāpēc jāparāda pasaulei, ka Latvijā svarīgāki ir bērni, nevis tie, kam patīk pelnīt naudu ar ieročiem un braukāt pa pasauli šaudoties. Gan jau pieminekļa autori zināja, kāpēc savai skulptūrai deva sievietes tēlu ar bērniņu un kāpēc bērniņš bija pacelts stipri augstu virs armijnieku galvām. Tā ka, nevajag rakstīt stulbus komentārus, bet nointervēt pieminekļa autorus.

Es zinu kā pacelt visaugstākajā līmenī kaut ko citu, bet demogrāfiju pacelt administratīvi nav iespējams.

Šī okupantu monstra saglabāšana ir okupācijas seku saglabāšana un okupācijai ir sakars tikai ar latviešu skaita samazināšanu, bet ne palielināšanu...! Un, pirms tā nojaukšanas, bērnam tur vietas nav!