Būtiski, ka šogad mākslinieki aicināti radīt darbus, kas pirmo reizi tik plašā mērogā mākslas valodā runās par tēmu „Daudzkopienu sabiedrība - pozitīvās prakses”, portālam Kulturasdiena.lv stāsta pasākuma sabiedrisko attiecību konsultante Liene Jakovļeva.Starptautiskās Tēlniecības kvadriennāles Rīga 2012 skatiens vērsts uz ģeopolitisko, starpnozaru un kultūras zonu saskares situāciju fiksāciju un analīzi. Atvērta, sociāli aktīva un dažādus politiskus kontekstus un situācijas reflektējoša māksla paplašinās Latvijas iedzīvotāju izpratni par procesiem, kuros mēs visi esam iesaistīti un aicinās iepazīt to, kā Latvijas un citu Eiropas un pasaules tautu mākslinieki interpretē šīs aktuālās tēmas. Kvadriennāles uzmanības centrā būs personiskā pieredze kā kolektīvās pieredzes sastāvdaļa.Latvijas valsts pilsoņi un iedzīvotāji veido kopumu, kas pamatā ir divvalodīgs. Kvadriennālē pārstāvēto mākslinieku interese ir pētīt, cik liela ir dažādo kultūru mijiedarbība nesenajā vēsturē, tagadnē un nākotnē, jo pienācis laiks aktīvi diskutēt par to, kā saglabāt nacionālo pašapziņu, kultūru un valodu, vienlaicīgi veiksmīgi integrējoties lielajā Eiropas un pasaules valstu un kultūru kopienā, kā, nezaudējot savu pašcieņu, sadzīvot ar citu valodu, kultūru un reliģiju pārstāvjiem. Tā būs provokācija ar „plus zīmi”, kas rosinās domāt, izglītoties, diskutēt un attīstīties progresīvai demokrātiskai sabiedrībai.Tēlniecības kvadriennālē Rīga 2012 aicināti piedalīties 32 mākslinieki, no kuriem 21 mākslinieks pārstāv Eiropas Savienības dalībvalstis. Savos darbos mākslinieki aicināti runāt par problēmsituācijām un veiksmes stāstiem - vairākkopienu sabiedrību integrāciju vienas valsts ietvaros.Tēlniecības kvadriennāle Rīgā ar četru gadu intervālu notiek jau kopš 1972. gada, no 2004. gada kvadriennāles organizē Mākslas Menedžmenta un Informācijas centrs. Projekta kuratori ir mākslinieki Aigars Bikše un Ivars Drulle, kā arī mākslas zinātniece Inese Baranovska.
Tēlniecības kvadriennāles Rīga 2012 darbi publiskajā telpā būs apskatāmi parkā pie Uzvaras pieminekļa, Brīvības pieminekļa apkārtnē, kā arī Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā.