Aivars Liepiņs, Dienas mediji

Ļoti zemā atalgojuma periodā pēc 2008. gada krīzes vairāki ļoti talantīgi mūziķi izturēja konkursu uz krietni labāk atalgotiem orķestriem ārzemēs vai pameta profesiju. Tas ir traģiski, jo viņi skolojušies 18 gadus un valsts investējusi lielus finanšu līdzekļus. Krīzes situācijā kultūrai finansējumu samazināt nedrīkst. Ir jābūt kaut kam, kas cilvēkiem palīdz nesajukt prātā, uzsver Indra Lūkina

Kultūra nav putukrējums

Orķestra skaņa veidojas no kopuma, kur katrs ir svarīgs. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mūziķi ir mūsu zelta vērtība. Ar tik lielām pūlēm esam šeit noturējuši jaunos, talantīgos mūziķus. Nevar atļauties zaudēt daļu sastāva, sevišķi – ņemot vērā, ka Latvijā ir mūziķu deficīts vairākās instrumentu grupās. Trīcam un drebam par katru cilvēku, kas mums ir, – saka LNSO valdes locekle Indra Lūkina. Ko orķestrim nozīmē krīze un tās radītās sekas, viņa pieredzēja jau 2008. gada krīzes laikā, toreiz kā orķestra Sinfonietta direktore.

Kādā situācijā šobrīd ir LNSO?

Likteņa ironija: tieši tagad, kopš šā gada janvāra, LNSO mūziķu algas beidzot atkal ir sasniegušas atalgojuma līmeni, kāds bija pirms iepriekšējās, 2009. gada krīzes. Tas gan ir tikai absolūtajos skaitļos, jo naudas vērtība jau ir cita. Vidējais atalgojums gan orķestru, gan profesionālo koru mūziķiem, baleta māksliniekiem un teātru aktieriem kopš janvāra ir 1100 eiro bruto (pirms nodokļu nomaksas). Protams, orķestrī ir dažādas gradācijas: koncertmeistari, tutti mūziķi, arī pūtēji, kuri spēlē arī papildu instrumentu. Lielākā daļa ir tutti mūziķi. Viņu atalgojums mūsu orķestrī ir 1109 eiro pirms nodokļu nomaksas. LNSO mūziķu un biroja darbinieku algas, kā arī ēkas izmantošanas pamatizdevumus sedz valsts dotācija.

Kā norisinās orķestra darbs ārkārtas situācijā, kad publiski pasākumi ir aizliegti?

Dīkstāvē neesam, jo laimīgas sakritības dēļ ārkārtas situācijas sākums sakrita ar ieplānoto divu nedēļu atvaļinājumu. Kāpēc martā? Tāpēc, ka bija ļoti intensīvi saplānota vasaras sezona. Bija paredzēti LNSO koncerti gan Rīgas, gan Jūrmalas festivālā, braucieni uz pianisma festivālu Francijā un Cēsu Mākslas festivālu, ikgadējā LNSO vasarnīca augustā Ventspils koncertzālē Latvija. Vēl viena atvaļinājuma daļa būs tagad, aprīļa beigās. Mūziķiem pienākas brīvas dienas arī par uzstāšanos vai ierakstiem sestdienās un svētdienās.

Pašlaik mūziķi vingrinās individuāli un iestudē savas partijas tam, kas, cerams, drīzumā būs. Desmit koncerti ir pārcelti uz nākamo sezonu, kas jau saplānota. Ceram, varēs notikt drīzumā plānotie ieraksti.

Veidojam digitālus muzikālus priekšnesumus. Pirmais bija mūziķu sveiciens, katram mājās ierakstot savas partijas un saliekot kopā fragmentu no Sergeja Prokofjeva baleta Romeo un Džuljeta. Mūsu pašu trompetists Jānis Porietis saveda kopā skaņu un bildi. Tikko Starptautiskajā Zemes dienā iesākām jaunu, nopietnāku projektu. Mūs jau pirms gada aicināja iesaistīties: daudzi pasaules orķestri atskaņotu Bēthovena 6. simfoniju un saslēgtos ķēdē, lai pievērstu uzmanību Zemes ekoloģiskajām problēmām. Tā kā apstākļi visu sagrieza kājām gaisā, projekts ir transformējies. Esam sagatavojuši video ar šīs simfonijas fragmentu Vētra, un režisors Roberts Rubīns izveidojis minifilmiņu par dabas tēmu. Katrs mūziķis spēlēja savā vietā, skaņas apstrādi veica skaņu režisors Varis Kurmiņš. Šādā veidā iesaistāmies pasaules klasiskās mūzikas kustībā. 22. aprīlī sākām arī LNSO podkāstus: LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga un LNSO galvenais redaktors Orests Silabriedis divreiz mēnesī sarunāsies par mūziku un pasauli ar pieaicinātu ar mūziku nesaistītu viesi. Gaidām atbildi no Veselības ministrijas, vai kamermūzikas koncertā, ko plānojam straumēt 12. maijā, drīkst piedalīties seši mūziķi.

Visu interviju lasiet avīzes Diena piektdienas, 24. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!