"Latvijas koncerti" piedāvā trīs Lieldienu koncertus Rīgā un Liepājā

Koncertā diriģenta Kaspara Putniņa vadībā piedalīsies Latvijas Radio koris un Liepājas simfoniskais orķestris. Kā norādīja R.Bruževica, šo faktiski var uzskatīt par pirmo reizi, kad starptautiski atzīto senās un laikmetīgās kora mūzikas interpretu K. Putniņu varēsim novērtēt romantisma diriģenta ampluā, kā arī diriģējot simfonisko mūziku. Savukārt programmā iekļautie Šūmaņa un Brāmsa opusi sen nav bijuši Latvijas mūzikas apritē. Zaļajā ceturtdienā 21. aprīlī baroka mūzikas speciālists — klavesīnists un diriģents Māris Kupčs aicina uz Klusajai nedēļai piemērotu programmu Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Tajā kontrtenors Sergejs Jēgers kopā ar Rīgas Doma zēnu kori un baroka orķestri “Collegium musicum Rīga” atskaņos Mocarta, Vivaldi un Koreta mūziku. Skanēs Antonio Vivaldi motete “Stabat Mater” (stāsts par Kristus Mātes ciešanām, skatot Krustā sisto dēlu), pirmoreiz Latvijā dzirdēsim mazpazīstamā 18. gadsimta franču ērģelnieka un pedagoga Mišela Koreta “Laudate Dominum” (Kunga slavinājums) un Volfganga Amadeja Mocarta simfoniju Fa mažorā KV 43, ko talantīgais brīnumbērns sacerēja vienpadsmit gadu vecumā. Solo šajā Zaļās ceturtdienas koncertā dziedās arī jaunā daudzsološā Maija Tutova, kuras skanīgo un lokano balsi klausītāji iepazina pagājušajā vasarā.Savukārt cikla noslēgumkoncertam 22. aprīlī Rīgas Domā diriģents Sigvards Kļava ar Latvijas Radio kori un kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” gatavo Jura Karlsona  jaundarba  “Adoratio” pirmatskaņojumu Arvo Perta un Gijas Kančeli skaņdarbu ielokā. Koncertā piedalīsies arī soliste Ieva Parša. Juris Karlsons par jaundarbu saka: “Adorācijas ir simboliskas lūgšanas pie Kristus kapa, tās ilgst no Lielās Piektdienas līdz pat Lieldienu rītam. Skaņdarbā izmantoti sakrālie teksti, kuros izteikts lūgums Dievam uzklausīt un palīdzēt mūsu neziņā un bezspēcībā. Kompozīcija veidota kā meditācija ar vairākiem attīstības viļņiem. Centrālās kulminācijas pavērsienā dzirdama Dieva atbilde: “Kad mana tauta .. atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, .. es uzklausīšu .. un dziedināšu viņu zemi.” Šie Svēto Rakstu vārdi ir tik aktuāli. Skaņdarba izskaņa ir cerības gaišumā. Kā Lieldienu rīts...” Igauņu svētminimālista Arvo Perta mūziku šajā programmā pārstāv “Adam’s Lament” (2009.) korim un stīginstrumentiem, kas tapa pēc divu Eiropas galvaspilsētu — Stambulas (2010.) un Tallinas (2011.) pasūtījuma. Perts izmantojis tekstu, ko radījis Svētais Siluans no Atosa kalna (1866–1938) — leģendārs pareizticīgo baznīcas pārstāvis, askēts, kuru uzskata par “visautentiskāko 20. gadsimta mūku”. Tekstā ir runa par Ādama ciešanām pēc tam, kad tas padzīts no Paradīzes. Ievērojamā gruzīnu komponista Gijas Kančeli “23. psalms” sievietes balsij un kamerorķestrim ir slavenais psalms par zaļajām ganībām un ceļu pie skaidra ūdens. Staigāšanu pa tumšo ieleju Kančeli pastiprina ar teikumu no 9. psalma – “citas tautas ir nogrimušas bedrē, ko pašas rakušas”.  Šis skaņdarbs saturiski sasaucas ar Jura Karlsona opusu, kurā runāts par tautu, kas tiks dziedināta, ja atgriezīsies no ļaunajiem ceļiem, stāstīja R.Bruževica.