Dzīves perējums dejā

Jūs tam piekristu? Paldies par brīnišķīgu komplimentu! Manas mājas ir Guguletu melnādaino iedzīvotāju kopienā. Dienvidāfrikā ir 11 oficiālās valodas un dažādi klani. Es piederu khosu tautai un runāju khosu valodā. Mans vārds Mamela, starp citu, nozīmē "klausīties". Es klausos mūziku un dejoju! Tulkojot jūsu dejas izrādes nosaukumu Hatch, man iznāk… perējums? Nosaukums patiešām nozīmē "perējums", "no olas izperēti cālēni", bet manā gadījumā es pati un mans dzīvesstāsts ir manas personīgās dzīves "perējums" - hatch. Tas ir ceļš, ko esmu gājusi kā mazs bērns, meitene, precēta sieva, šķīrusies sieviete un neatkarīga vientuļā māte. Rīgā dejošu dažus fragmentus, taču labprāt kādreiz jums izdejotu visu savu dzīvesstāstu. Varbūt nākamreiz? Ko gaidāt no pirmā ceļojuma uz Baltiju? Es ceru, ka tas varētu atvērt durvis uz plašo, starptautisko pasauli manai dejas izrādei, kurā stāstu savu patieso dzīvesstāstu. Tā ir jauna izrāde, ko esmu tikko izveidojusi un arī dejoju viena pati. Es ceru kādreiz to parādīt cilvēkiem dažādās Eiropas valstīs. Par ko tas ir? Būs jāraud vai jāsmejas? Tas ir patiess stāsts par mani pašu - afrikāņu khosu klana sievieti un manu dzīves pieredzi. Par to, no kurienes nāku. Par manu bērnību un pusaudzes gadiem. Par manu tradicionālo kultūru. Par to, ko nozīmē būt sievietei Dienvidāfrikā. Manas dejas top manas cilts - khosu tradīcijas ietekmē, mijiedarbībā ar mūsdienu deju un baletu. Viens solo ir par mūziku, ko sacerējusi mūsu tautas dziedātāja Madosini. Tā ir par precētas khosu sievietes dziļu vilšanos laulībā, un es to dejoju tradicionālajā tērpā. Ne tikai dejoju, bet arī runāju un dziedu! Ko nozīmē būt sievietei Dienvidāfrikā? Saskaņā ar khosu tradīciju vecāki izvēlas sievu savam dēlam un maksā viņas vecākiem izpirkumu - lobola. Senāk maksāja graudā - ar govīm, vēlāk naudā. Arī par mani maksāja lobolu. Mūsu mātes dzīvoja stingrā tēvu kontrolē. Viņas bija klusas, pakļāvīgas un paklausīgas. Bet manas paaudzes sievietes ir pamodušās un kļūst neatkarīgas. Mēs esam daudz stiprākas un drosmīgākas nekā mūsu mātes. Mēs uzdrošināmies pašas lemt par savu dzīvi. Lai gan es mīlēju savu vīru, jau drīz pēc apprecēšanās sapratu, ka neesmu laimīga. Likās, tā vispār vairs neesmu es. Vīrs gribēja, lai dzīvoju tikai mājās. Šāda dzīve nomāca mani kā sievieti un liedza izpausties kā māksliniecei. Es izlēmu šķirties un tagad viena audzinu astoņus gadus veco dēlu Amkeli. Taču tas izveidoja un norūdīja mani kā sievieti! Tā es kļuvu es pati! Vai khosu paražas, arī izprecināšana par naudu, joprojām tiek koptas? Tās valda joprojām, taču vairs ne tik stingri kā agrāk. Šodien jauniete vismaz pati drīkst izvēlēties savu nākamo vīru. Tomēr abu pušu vecāki vēl joprojām mēdz vienoties par līgavas pirkuma maksu. Un joprojām ģimenēs visu kontrolē un nosaka vīrietis… Esat baudījusi klasisku dejas izglītību, bet savos uzvedumos izvēlaties dejot basām kājām un iedvesmojaties afrikāņu tradicionālajā kultūrā? Jā. Es pati savu darbu sauktu par afrikāņu mūsdienu deju. Bet es varu dejot arī klasiku. Piemēram, Mirstošo gulbi, kas nesa jums uzvaru baleta izpildītāju konkursā? Tas ir pazīstamais solo ar franču komponista Kamila Sensānsa mūziku? Ar Sensānsa mūziku. Taču tā būs afrikāņu versija, ar afrikāņu elementiem horeogrāfiskajā valodā. Arī to es jums parādīšu Rīgā: tērpusies melnā un dejojot nevis puantēs, bet basām kājām! Kā sākāt dejot? Mana vecmāmiņa strādāja pie baltās sievietes un reiz atnesa brīnišķīgu fotogrāfiju. Tajā bija redzama balerīna! Man bija astoņi gadi, un es jautāju: vai tā ir lelle vai cilvēks? Viņa teica: nē, tā ir mana kundze. Vecmāmiņa uzzināja, ka Guguletu ir baletskola. Mani turp aizveda, un man tā iepatikās dejot, ka es nespēju apstāties. Mani ļoti iedvesmoja Ņujorkas dīvas Džūditas Džemisenas uzstāšanās. Kad viņa dejoja, es saviļņojumā raudāju! Tad es sev teicu, ka vēlos dejot tāpat kā viņa! Un tad viņa atbrauca un izraudzījās trīs stipendiātus mācībām Ņujorkā! Es bija vienīgā meitene laimīgajā trijotnē. Taču vienā brīdī es sapratu, ka mans khosu sievietes dzīvesstāsts ir citāds un to var izstāstīt tikai mūsdienu dejā! Vai jums patika dejot mūziklos? Nē. Es to darīju tāpēc, lai nopelnītu. Izņēmums bija Karalis lauva, jo tas bija afrikāņu mūzikls. Kāds ir jūsu mākslinieces kredo? Seko savai sirdij! Ieklausies savā dvēselē un seko savai sirdij! Dievs ir devis mums talantu. Katrs mākslinieks zināmā mērā ir crazy, taču mēs visi esam cilvēki. *** IZZIŅA Mamela Niamza Pretorijas profesionālajā dejas skolā apguvusi klasisko baletu un afrikāņu mūsdienu deju, 1998.gadā kā stipendiāte papildinājās Elvina Eilija Amerikas Dejas centrā (Alvin Ailey American Dance Centre) Ņujorkā, strādājusi Pretorijas Valsts teātra dejas trupā un bijusi viena no vadošajām dejotājām izrādē African Footprints, kas guva plašu atsaucību visā pasaulē. Par solo Mirstošais gulbis dejas konkursā FNB Dance Indaba 2001.gadā ieguva balvu par labāko izpildījumu. 2004.gadā Mamela Niamza bija viena no galvenajām dejotājām uzvedumā Lion King (Karalis lauva) Nīderlandē, 2006.gadā - mūziklā We Will Rock You Keiptaunā. Kopš 2007.gada viņa strādā par horeogrāfi Zama dejas skolā dzimtajā Guguletu pilsētā, veido dejas iestudējumus gan sev, gan vairākām deju skolām. *** 13.Starptautiskā Baltijas baleta festivāla galvenie notikumi Festivāla atklāšana Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā 18.IV plkst.17 Igaunijas un Lietuvas mūsdienu baleta izrādes Hamlets un Neaizmirstamais Čārlijs Čaplins Latvijas Nacionālajā operā 21.IV plkst.19 Galā koncerts Latvijas Nacionālajā operā 22.IV plkst.19 Klaipēdas muzikālā teātra balets Štrausiāna Ogrē 22.IV, Jelgavā 23.IV, Talsos 24.IV, Aizkrauklē 25.IV, Preiļos 26.IV, Krustpilī 5.V Portugāles deju kompānija Vortice. Izrādes Akvārijs un Dusošais Buda. Jaunajā Rīgas teātrī 23.IV plkst.19 Surdance-Tango (Argentīna). Izrāde Jaquetango Valmieras kultūras centrā 26.IV plkst.19, Rīgas Kongresu namā 27.IV plkst.19 Vācijas cie.toula limnaios dejas kompānijas izrāde Life is perfect. Maskavas namā 9.V plkst.19