Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +11 °C
Apmācies
Piektdiena, 1. novembris
Ikars

Brūces var sadziedēt

Rundāles pils saimnieks Imants Lancmanis par Lestenes baznīcas augšāmcelšanos, karu neizbēgamību un latviešu izredzēm.Nacionāls simbols, kurā ir viss kopā: Latvijas vēsture, māksla, pagātne skaistā, pagātne drūmā, pagātne briesmīgā, simbols, uz kura pamata redzams, ka brūces var sadziedēt, - tā Imants Lancmanis vērtē XVIII gadsimta sākumā uzcelto Lestenes baznīcu, Kurzemes baroka sakrālās celtniecības krāšņāko pieminekli.

Kurzemes piektajā lielkaujā cietušā dievnama atjaunošana rit raiti pēdējos piecus gadus, savukārt 1962. gadā, kad Lancmanis baznīcu apmeklēja pirmoreiz, tā par mata tiesu bija pagābusies no nojaukšanas un unikālo skuptūru seedzināšanas.Atšķirībā no Rundāles pils, kas nekad nebūs gatava, Lestenes baznīcu var pabeigt, saka Lancmanis. Kopā ar Rundāli un Lesteni viņš cer būt kopā arī pē 2018.gada 31.decembra - datuma, kuru jau izziņojis kā savu pensijā iešanas brīdi.Fragments no intervijas:Vai Latvijā kari ir iznīcinājuši daudzas vērtības, ko jūs būtu gribējis redzēt saglabātas?Latvijā ir viena nelaime - visi kari no to vērtību viedokļa, kas man ir tuvas, Latviju ir skāruši ļoti nežēlīgi. Skaistākās pilis, lielākās mākslas vērtības tieši latvijā tiek izvāktas ārā - paldies Dievam, Rundāle ne.Un Lestenes baznīca arī ne.Tā jau varēja stāvēt tāda, kāda bija. Līdz 1945. gada februārim tā bija ideālā stāvoklī. Tā bija neiedomājama neveiksme, ka šādā vietuļā vietā, prom no visiem ceļiem, vajadzēja notikt tādām kaujām.Kad jūs pirmoreiz ieraudzījāt Lestenes baznīcu?1962. gada oktobrī. Turp mēs devāmies divi Mākslas akadēmijas studenti. To, kas ir Lestenes baznīca, zinājām no Roberta Vipera grāmatas, bet nezinājām, kādā stāvoklī to ieraudzīsim. Piebraucām - visas durvis vaļā, var iet iekšā un ņemt, ko grib. Viss stāvēja savā vietā, izņemot to, kas jau bija nolauzts.Kad 1964. gadā sākām darboties Rundālē, Lestene mums kļuva par papildu misiju. Visus šos gadus esmu dzīvojis ne tikai kopā ar Rundāli, bet arī ar domu par Lesteni.Zinājām, ka tā ir bēdu ieleja, un sākām "vākt kopā". 1964. gadā daļu baznīcas iekārtas paņēma Tukuma muzejs un pēc tam atdeva mums, mēs savukārt paņēmām skulptūras, kuras bija savācis un Mākslas akadēmijas bēniņos glabāja Jurģis Skulme. Skulmes nopelni Lestenes saglābšanā ir izšķiroši, viņš ar tēvu jau tūlīt pēc kara sāka par to interesēties.Visu lielo interviju ar Imantu Lancmani lasiet šīs nedēļas žurnālā Sestdiena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Labrīt!

Pirmajā brīdī šķiet, ka Halovīna mošķi Māras zemē nepārprotami ir ņēmuši virsroku cīņā ar latviskajiem veļiem.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata