Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Latvijai vajag: Bērnus, kas jautā

Simtgade, simtgade. Taču var teikt, ka Latvijas skauti un gaidas ir pat vecāka organizācija par Latvijas valsti, jo savu simtgadi svinēja pērn. Dokumentālā filma Arvien modri! piedāvā plašāku priekšstatu par skautisma vēsturi un ikdienu šodien.

Agnija Jansone šobrīd ir Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas valdes priekšsēdētāja, taču ar šo organizāciju dzīvo jau sen. Viņa atceras, ka atnākusi 1989. gada septembrī un guntiņas [mazskauti un guntiņas ir jaunākie biedri organizācijā, 7–11 gadu veci bērni] solījumu devusi vai nu tad, vai 1990. gadā. Laikā, kad citi bērni, iespējams, vēl sēja pionieru kaklautus. Agnija saka, ka abās organizācijās var atrast arī ko līdzīgu, jo īpaši tāpēc, ka Pionieru organizācija ir izveidota, nozogot skautu principu. Taču skauti nav nedz ideoloģiska, nedz politiska organizācija. "Kaut kādas metodes ir līdzīgas. Taču atšķirīgais ir tas, ka tu liec domāt, nevis saki, kā tev ir jādomā," paskaidro organizācijas vadītāja. Tieši kritisko domāšanu un prasmi pamanīt pretrunas viņa min kā vienu no būtiskākajām spējām, ko bērni un jaunieši izkopj, esot organizācijā.

Strādājot ar jauniešiem, ir iespējams veidot ieradumus jau no mazotnes

Agnija aktīvi darbojusies arī Latvijas Jaunatnes padomē, strādājot pie Jaunatnes likuma izstrādes. Viņu uztrauc, ka pilsoniskā aktivitāte Latvijā ir zema un politiķi īsti neizprot nevalstiskā sektora, jo īpaši jauniešu organizāciju, nozīmi. "Strādājot ar jauniešiem, ir iespējams veidot ieradumus jau no mazotnes. Tas nozīmē, ka viņš nemetīs zemē papīru, ka papildus necirtīs koku, ja nevajadzēs," viņa saka un secina, ka šādas investīcijas taču atmaksātos. "Vēl arī mēs mācām to, ka tev ir tiesības izteikties – vienalga, puisis vai meitene. Ja tu gribi, lai tavā vietējā sabiedrībā kaut kas mainās, tad ej un dari. Ja tu redzi, ka ir netīrs parks, ko tu esi darījis, lai to labotu? Negaidi talku. Nav vajadzīgs konkrēts datums, kad kāds to organizē. Ir vajadzīga tikai griba," ir pārliecināta Agnija.

Skautu un gaidu organizācijā šobrīd darbojas 757 biedri, kas piedalās ikdienas aktivitātēs. Kopumā Latvijā ir ap 15–20 aktīvu vienību. Agnija gan piebilst, ka pēdējā laikā vērojama interese par jaunu vienību veidošanu reģionos, kur to nav. Lai piedalītos nometnē, ir jākļūst par skautu vai gaidu un jāgatavojas šim notikumam iknedēļas nodarbībās, kur bērni apgūst noteiktu tēmu vai plāno labu darbu vietai, kurā viņi dzīvo. Akcents esot uz to, ka tieši bērni paši ierauga, izdomā un saplāno, kas tad būtu visnepieciešamākais, un vadītājs ir tikai tāds lielais brālis vai mentors, kurš palīdz ideju novest līdz galam. Reizi divos trīs mēnešos skautiem ir lielāki pasākumi dabā – pārgājieni vai nometnes, kur bērni kopā ar vadītājiem praktizē iemācīto. Un, jā, viņi teltī mežā guļ arī ziemā – tādā lielā un apkurināmā.


Glābj applūdušos
Agnijai patīk bērnu jautājumi. Tas, ka tādi ir, palīdz attīstīt kritisko domāšanu. "Brīžiem mēs arī nogurstam no tiem jautājumiem un gribas ieteikt paklusēt. Taču tātad tu neesi kaut ko izdarījis līdz galam, un viņam ir jautājumi. Tas ir labi, jo viņš domā līdzi," spriež jaunā sieviete. Viņa arī novērojusi, ka bērniem no alternatīvām skolām ir jautājumi jau pirmajā nometnē. Pārējiem tie parādoties vēlāk, kad viņi saprot – jautāt un izteikt viedokli drīkst.

"Man gribētos ticēt, ka mēs esam vērtīgi, jo esam organizēta sabiedrība," saka Agnija. Viņa atceras gadījumu, kad pirms pāris gadiem Ogrē strauji sākās plūdi. Skautu un gaidu vietējā vienība, nejautājot organizācijas vadībai, savākusies un ātri palīdzējusi cilvēkiem izkļūt no plūdu zonām, pārnesusi mantas. Un tas veiksmīgi izdevies, jo viņi ir organizēti. "Bieži vien nevajag glābšanas dienestu, bet kādu, kas saka, ko darīt," atgādina skautu un gaidu vadītāja. Viņa pastāsta, ka VUGD uzaicinājis skautus un gaidas uz civilās aizsardzības mācībām. Tēlojuši pazudušos. Bērniem tas esot bijis piedzīvojums, kura ietvaros ir disciplinēti jāslēpjas. Mācībās iesaistījās plaši sauszemes un gaisa spēki, un bērniem esot bijis vērtīgi redzēt, cik daudz valsts investē, ja kāds pazūd, un kā notiek meklēšana. Agnija savukārt priecājās par bērnu jautājumiem, jo tie arī valsts dienestiem palīdzējuši saprast, kas sistēmā nedarbojas.

Skauti un gaidas ir gana iedzīvināti tēli amerikāņu filmās, tāpēc izplatīti arī dažādi stereotipi par organizāciju. Atklājam, ka manējie nav tie gluži izplatītākie. Taču manī ir dzīvs tāds stāsts – ja Latvijā notiks karadarbība, tad skautu prasmes varētu noderēt. Agnija domā, ka tāds scenārijs ir maz iespējams, taču uzsver, cik būtiski ir būt modriem par to, kas notiek.

Arvien modri! ir sauklis, ko skauti un gaidas kopīgi padod kā sveicienu, stāvot ierindā.

Arī informācijas kara apstākļos ir jābūt modriem. Organizācijas vadītāja pastāsta par kādu skautu, kuru Facebook draudzēties uzaicinājusi kāda nepazīstama meitene. Viņš arī redzējis, ka abiem ir 12 kopīgi draugi. Iedomājies apvaicāties šiem draugiem, un, izrādās, neviens nav viņu pazinis. "Draudzene" dalījusies ar Kremļa politiku, kas atšķaidīta ar pozitīviem kaķu tipa video ierakstiem. "Man liekas, ka ir forši, ka tāds skautu džeks piedomā pie tā, neapstiprina kuru katru un noskaidro situāciju," lepojas vadītāja.

Mudinu Agniju pačīkstēt, bet viņa – nē. "Es negribētu kritizēt, man drīzāk patīk pieeja, ka mums pašiem ir jāapzinās pārmaiņu nozīmība, ka mēs katrs varam veltīt savu brīvo laiku sabiedrībai, kopienai. Ka tu salabo skapīti bērnudārzā, ka palīdzi skolā paveikt kādu darbu. Mēs nedzīvojam taču katrs tikai savā blokmājā, mēs ejam arī ārā!" ir pārliecināta Agnija. Viņasprāt, ja kaut kas traucē, tad tas, ka politiskie līderi nerāda piemēru un nemudina uz pilsonisko aktivitāti un brīvprātīgu iesaistīšanos kopienas labā.


Aldermanes gājieni
Pilsoniskās aktivitātes trūkumu Agnija salīdzina ar cilvēka fizisko veselību. Abi šie rādītāji Latvijā ir zemi. Gaidu vadītāja arī ikdienas darbā redz, ka aizvien vairāk bērnu ir ar lieko svaru. Tas organizācijai nozīmē, ka palielinās bērnu risks iedzīvoties traumās. Tāpat ir virkne bērnu, kuriem trūkst sociālo prasmju – viņi klases kolektīvā jūtas izstumti, bet skautu un gaidu vienībās ir sevi atraduši. Varot arī just, ka aizvien vairāk bērnu nāk no nepilnām ģimenēm, un vienību vadītāji novērojuši, ka tas ietekmē bērnu spējas veidot attiecības ar citiem. Nereti zvana mammas un vecāsmammas, kas prasot, vai varot bērnu padarīt par vīrieti. "Nē, mēs nevienu par vīrieti nepadarām," atbild Agnija un turpina, "vecāku mīlestību mēs aizstāt nevaram, taču varam palīdzēt attīstīt dažādas prasmes."

Ja sabiedrība būs vesela un sapratīs, kā var līdzdarboties, viss būs kārtībā

Atgriežoties pie politiķu izpratnes par pilsoniskumu, Agnija atceras kādu gadījumu, kad pirms diviem gadiem dažādas NVO aicinātas piedalīties Rīgas domes darba grupā par pilsoniskās sabiedrības attīstību. Tikšanās nolikta divos dienā, lai gan liela daļa potenciālo dalībnieku tai laikā strādā savā pamatdarbā. Citā laikā sapulci rīkot nevarēja, jo divos dienā tiek arī Eiženija Aldermane, kura tad, kā atceras Agnija, runājusi 45 minūtes, tad 15 minūtes uzstājušies izpilddirekciju pārstāvji, tad Aldermane paziņojusi, ka viņai esot jāiet uz radio. "Un tās visas NVO, kas bija tērējušas savu laiku, lai līdzdarbotos Rīgas domes procesos, viņa neuzklausa," Agnija neslēpj sarūgtinājumu. "Viņa aiziet uz radio, jo viņai taču ir jāiet uz radio, kaut arī sēde ir sasaukta laicīgi. Tad nolaižas rokas. Uz nākamo sēdi neaizgājām. Reti ir tā, ka negribas, bet tad tiešām negribējās."

Labās dzīves koncepts ir gana vienkāršs. Agnija domā: "Ja sabiedrība būs vesela un sapratīs, kā var līdzdarboties, viss būs kārtībā." Taču, ja nebūšot svarīgi attīstīt ne fizisko veselību, ne līdzdalību, atliks vien tāda muļļāšanās. "Daudzi baidās uzņemties atbildību, taču skautos to māca jau no mazotnes. Piemēram, tev šodien ir visiem jāuzvāra zupa. Iespējams, kāds stāv blakus un palīdz, lai pirmā pieredze nav tik sāpīga, taču skaidrs, ka 18 gados viņš būs gatavs uzņemties atbildību."

Zīmējums: Gatis Buravcovs


Ar savas valsts simtgadi lepojamies un pamazām jau esam sākuši dzīvot lielo svinību gaidās. Bet ko mēs vēlētos, ja simts kūku vietā Latvijas dzimšanas dienā tuvākā vai tālākā nākotnē varētu piepildīt arī simts mūsu valsts vēlēšanās Žurnāls SestDiena rubrikā Latvijai vajag sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem no hipstera līdz ministram, mēģinot noskaidrot, ko Latvijai visvairāk vajag.

Top komentāri

Milda
M
Cik foršs, iedvesmojošs viedoklis. Tikai maz mums vēl to skautu un gaidu.
pits
p
Tikai ne vairāk, kā trīs jautājumus, kā Rīgas Domē.
andis
a
Un ja nu tiešām sāk jautāt, vai atbildēt nebūs kauns ?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai esi apmierināts/a ar interneta pieejamību un kvalitāti Latvijā?

Kopā nobalsojuši: 70

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Aktuāli

Sildieties, jāņubērni!

Pirms dažiem gadiem SestDiena ieteica latviešiem dažas viņu tradicionālās pozas, lai papardēs iegājušajiem nebūtu ilgi jālauza galva, kā darīt, jo Jāņu nakts ir īsa. Atgādinām populārā­kās.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā

SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons

Pasaule

Vairāk Pasaule

Politika

Vairāk Politika

Tēma

Vairāk Tēma

In memoriam

Vairāk In memoriam

Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag

SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes