Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Intervija ar režisoru Elmāru Seņkovu. Pārāk pieklājīgs

Realitāte ir ieguvusi politiskas skatuves apveidus, bet nacionālās vērtības pieprasa pārvērtēšanu, ir pārliecināts režisors Elmārs Seņkovs.

Šķiet, pavisam nesen Dirty Deal Teatro tapa Elmāra Seņkova (33) pirmā izrāde Bikts. Drīz apritēs jau desmit gadu kopš tās veidošanas, taču Elmārs joprojām sevi redz kā jauno režisoru, pats cenšas atrast bezkaunību un ir krietni daudz domājis par savas režijas politizēšanu. Lai tas notiktu, viņu gan vajagot pamatīgi nokaitināt.

Pēdējos četros gados Elmāra dzīve bijusi pieblīvēta – Spēlmaņu nakts balvas par Ezeriņu un Antigoni kā gada izrādēm, nomināciju birums citiem skatuves darbiem, izskoloto aktieru un režisoru kursa izlaidums, darbs Gogoļa centrā Maskavā un gatavošanās deju lieluzvedumam Māras zeme Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos. Satiekoties tagad, kad notiek gatavošanās darbi un tā dēvētā caurlaide viņa jaunākajai izrādei Arī vaļiem ir bail Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors velk savas dzīves paralēles ar izrādes galveno varoni – vidējo aritmētisko latvieti Jāni Bērziņu, kurš, šķiet, piepildījis savas eksistences satvaru pie trīsdesmit gadu sliekšņa, un tagad viņu dzeļ jautājumi par nākamību. Arī pašam Elmāram tas ir aktuāli. Lugas autors Artūrs Dīcis nosaukumā ironizē par lielākā zīdītāja bailēm – Bērziņa gadījumā tām piemīt maziskuma piegarša. "Bailes rodas, kad nav pārmaiņu," atzīst režisors, kurā joprojām ir interese iepazīt vēl neatklātas teritorijas, provocēt ar "blēņām" un izmēģināt jaunus teātra instrumentus.

Viņam ir bail palikt nemainīgam, bet tuvākais skatuves instruments ir aktieris, un arī no tā, kā pats atzīst, viņam joprojām ir lielas bailes. Līdzīgu reakciju režisorā izraisa politkorektums mākslā un sabiedrībā, bet šobrīd – pēc baņķieru drāmas un oligarhu lietas peripetijām –, viņaprāt, teātrī trūkst vācu režisora un dramaturga Bertolda Brehta. Ar episkā teātra autoru Elmārs skatuves kontekstā "ticies" vairākkārt – gan LKA studiju darbā Kurāža, gan arī veidojot Krietno cilvēku no Sečuānas Mihaila Čehova Rīgas Krievu drāmas teātrī.

Bet, kad sarunā nonākam līdz sadarbībai ar režisoru Kirilu Serebreņņikovu un viņa arestam, Seņkovs saka: "Es pats cīnos ar to – kā sevī un mākslā rast šo uzdrīkstēšanos un nekaunību? Es joprojām to risinu, bet neesmu atrisinājis." Laikam esmu pārāk pieklājīgs, viņš vēl piebilst. 

Joprojām drusku dzīvojot aizvadītās nedēļas nogales noskaņās ar ažiotāžu par Dziesmu un deju svētku biļetēm, gribētu sākt ar to. Šogad Deju svētkos tandēmā ar Reini Suhanovu tu veidosi deju lieluzvedumu Māras zeme. Ko mēs varam sagaidīt?

Uzvedums nebūs skaistā secībā atlasītas dejas, kuras saliktas pareizā loģikā. Šeit būs jaunrade – daudzas dejas radītas no jauna, jo tika veidots vesels librets, scenārijs šim uzvedumam. Mākslinieciskie vadītāji Jānis Purviņš un Jānis Ērglis izvēlējās drosmīgāko ceļu, izstāstot stāstu, ka Latvija ir senāka par simt gadiem – no pirmajām baltu ciltīm līdz šodienai. Tas ir stāsts par fenomenālu, mazu tautu, kas spējusi izdzīvot vēsturiski sarežģītos posmos.

Tātad tas ir par pārmaiņām – ir deju zelta fonds, tomēr arī "emblēmas" ir jāpārrevidē.

Vienmēr kādas mūsu vērtības ir jāpārformulē. Vajag pārbaudīt, vai tās vēl joprojām ir mūsu. Varbūt tam, ko mēs uzskatām par vērtību, ir pienācis gals. Es šobrīd filozofēju, bet, iespējams, tam ir konkrēta kvantitāte.

X cipars?

Jā, X cipars – cik daudz nāk, un kādam daudzumam ir arī jāmirst, no tā ir jāatsakās. 

Tradīcija nedrīkst būt iemesls, kāpēc rīkoties tāpat kā iepriekš, – arī tās visu laiku vajag pārbaudīt, tā? Bet, ja par biļetēm, varbūt šiem svētkiem vajadzētu būt bez maksas? Vai varbūt tev ir vēl kāda ideja, kā to risināt?

Es domāju – jā, mēs būtu pelnījuši šos svētkus bez maksas, jo valsts ir sevi palutinājusi ar lielāku naudu šiem svētkiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Protams, to visu var aprēķināt. Jautājums ir, kas nāktu šiem svētkiem klāt un kā notiktu vienoto biļešu sadalīšana. Runāju ar Klaipēdas teātra direktoru, vaicāju, kā tika sagaidīta simtgade tur. Cilvēki esot izgājuši ielās ar cepurītēm galvā, dzēruši alu un priecājušies par svētkiem. "Mēs ļoti labi pavadījām laiku." Šis izteikums ir diezgan sakarīgs. Svarīgākais jautājums – vai mēs visi labi pavadīsim laiku un nebūsim noguruši no svētkiem, tiem vēl nesākoties? Domāju, ka valstij vajadzētu iedot skaistas brīvdienas, protams, ironizēju. Taču simtgadē aicinātu pavadīt vairāk laika ar ģimeni. Šis ir laiks, kad mūs stiprākus var padarīt tieši attiecības, bet tām ir vajadzīgs laiks. Te nav runa par svinēšanu. Gribētos redzēt spēcīgus ciltskokus, lielas un bagātas ģimenes, nevis individuālistus. Pēc pēdējiem notikumiem arī pats esmu pārkāpis sev pāri – esmu sācis vairāk komunicēt ar radiniekiem. 

 


Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 9.-15. marta numurā! Ja turpmāk vēlaties SestDienas publikācijas lasīt drukātā formātā, žurnālu iespējams abonēt ŠEIT!

Top komentāri

urkšķis
u
" kā sevī un mākslā rast šo uzdrīkstēšanos un nekaunību? Es joprojām to risinu, bet neesmu atrisinājis." Laikam esmu pārāk pieklājīgs".Varbūt varētu palikt " līdzsvarā", jo tādas nekaunības, kas vairs nav skatuviska, bet naturāla, mums ir čum pudiem. Sākot no politikas līdz divsiržu mājiņām. Staigāt pastalās vai ņemt Serebreņņikovu par piemēru, nu vai zinait, uzteikt Raiņa Murgus par Sapņiem un kopā ar Zoli aizņirgt par latviešiem it kā jau kultūras virsnotikumā ir visai nelietīga atļaušanās, ko mēs paši līžņājot esam akceptējuši.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Cik partijas vai partiju apvienības, tavuprāt, tiks nākamajā Saeimā?

Kopā nobalsojuši: 435

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Ar skatu uz Ameriku(11)

Pieci jauni Latvijas džeza talanti pirms trim gadiem uzsāka studijas slavenās džeza mūzikas izglītības mekās Bostonā un Ņujorkā. Trim no viņiem izdevies izcīnīties līdz pēdējam kursam. Savu karj...

Kad nedzirdīgais sāk dzirdēt(4)

Dzīvoju no viena režijas darba līdz otram, tas ir manas dzīves pulkstenis, – stāsta režisors Viesturs Kairišs. Pēdējos gados šis pulkstenis tikšķ īpaši strauji un dzirdami: filma Melānijas hronik...


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes