Izvilcis ģitāru no futrāļa, Aivars Hermanis pēdējoreiz aplūkoja instrumentu veselā veidā un tad bez žēlastības salauza to vairākās daļās. Tas nebija skatuves šovs, kādi redzēti, kad mūziķis spēles karstumā koncerta kulminācijā sadauza savu ģitāru un tās atlūzas iemet publikā, kur fani ķer un grābj gabaliņus, lai glabātu kā dārgas relikvijas. Tas bija slepens akts, lai slēptu pēdas. "Nozieguma" vieta – viesnīcas numuriņš Somijā. Laiks – 1977. vai 1978. gads. Ģitāras atliekas Aivars iznesa sētā un izmeta gružkastē. Un nu tukšajā futrālī bija atbrīvojusies vieta, kur varēja ielikt tikko nopirkto instrumentu, lai ar to atgrieztos Latvijā. Tas bija ceļš, kā mūziķim tikt pie Rietumu kvalitātes standartiem atbilstošas ģitāras PSRS laikos. Klausoties ārzemju ierakstus, bija kļuvis skaidrs, ka skanējuma uzlabošanai vajag nopietnus instrumentus, stīgas un visu pārējo. Bet tikšana pie šīm kārotajām ārzemju mantām bija vesels piedzīvojums.
Vispirms nācās meklēt dolārus, kuru iegāde un glabāšana bija nelegāla. Aivars brauca uz Ventspili un tur uzpirka dolārus no suteneriem, kuri piegādāja meitenes ārzemju jūrniekiem, kas piestājuši ostā. Kad dolāri iegūti, viens variants bija iedot naudu kādam legāli uz ārzemēm ceļojošam diplomātam, kurš ar mieru kaut ko nopirkt un atvest. Tādā veidā varēja tikt pie labām stīgām vai kāda pedāļa, bet ar instrumentu sarežģītāk. Aivaram ar komponista Ulda Stabulnieka grupu paveicās – viņi devas pirmoreiz koncertēt uz Rietumiem, Somiju. Sakasīja kādus 400 dolārus, saritināja un rūpīgi noslēpa, ielodējot ģitāras pastiprinātāja kondensatorā. Legāli veda līdzi divas ģitāras futrāļos. Izbraucot pārbaudīts un piereģistrēts, ka 1955. gada 7. martā Liepājā dzimušais PSRS pilsonis Aivars Hermanis izbraucis no valsts ar divām ģitārām, tātad ar divām arī jāatgriežas. Viena bijusi tā, uz kā Aivars spēlējis, un otra – kā pats saka – kaut kāds sūds, kas tikai izskatījies pēc ģitāras un nemaksājis vairāk par pārsimt rubļiem.
STABULNIEKS "IEKRITA"
Nonākot Somijā, kur paredzēts pavadīt trīs dienas, uzreiz pirkt kāroto instrumentu bija riskanti, jo var "uzraut", tāpēc vispirms gāja uz mūzikas veikalu tikai izlūkos. Tur noskatīja vienu ģitāru un sarunāja ar pārdevēju, lai pieglabā, jo nāks tai pakaļ pēdējā dienā pirms došanās mājup. Kad tā diena pienākusi, vakarā ap sešiem, kad jau satumst, Aivars izvilka no slēptuves savus dolārus un zagās uz veikalu, tramīgi skatoties apkārt, vai kāds neseko. It kā viss tīrs. Ieslīdēja veikalā, nopirka ģitāru, kas ielikta kartona kastē, bet tā vēl ne tuvu nebija uzvara.
Tuvojoties viesnīcai, atkal jāuzmanās, vai kāds nepamana un nejautā: kas tad tev tur? Ko nopirki, Aivar? Par laimi, viss
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 28. februāra - 6. marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!