"Es esmu garants stabilitātei un drošībai valstī. Manas valdības vadīšanas laikā nevar būt ne runas par oligarhu ietekmi." Lai gan šos vārdus nav teicis Dombrovskis, bet gan viens no viņa priekštečiem Aigars Kalvītis, tomēr šķiet, ka visprecīzāk tie attiecas tieši uz Dombrovska valdīšanas laiku. Šo gadu laikā Dombrovskis gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski bija kļuvis par sava veida "stabilitātes garantu", kurš rūpējās, lai valdības kuģis nenovirzītos no kursa. Pēdējā laikā valdošās koalīcijas nesaskaņu dēļ šis uzdevums kļuva arvien grūtāks, un par premjera nastas smagumu liecināja arī Dombrovska sirmot sākušie deniņi. Dombrovska valdība gan jau ar mokām būtu izvilkusi līdz Saeimas vēlēšanām nākamā gada rudenī, bet premjera amatu viņam nācies atstāt pēc notikuma, ko neviens nevarēja paredzēt.Dombrovskis uzņēmās politisko un morālo atbildību par traģēdiju Zolitūdē, kur Maxima lielveikalā, iebrūkot jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Pēc traģēdijas spriedze pieauga ar katru dienu un strādāt kļuva grūtāk. Taču demisijas iemesls jāskata kontekstā ar notiekošo koalīcijā, kurai jau labu laiku nebija stabila vairākuma.Valsts prezidenta un premjera iknedēļas tikšanās trešdienās ir tradīcija, kas pastāv kopš neatminamiem laikiem. Tagad var tikai minēt, par ko Valsts prezidents Andris Bērziņš un Dombrovskis runāja tikšanās laikā. Valsts prezidenta Andra Bērziņa un premjera tikšanās 27.novembrī notika divatā, tāpēc par to ir izplatīti arī dažādi mīti. "Zinātāji saka, ka Dombrovskis un Bērziņš pat iedzēruši pa glāzītei konjaka," rakstīja Sestdiena. Premjeru preses sekretārs Mārtiņš Panke Dienu informēja, ka tas neatbilst patiesībai.
Dombrovskis Sestdienai uzsvēra, ka "saruna ar prezidentu bija laba un cilvēciska". Abas amatpersonas izvērtējušas iespējamos rīcības modeļus - kādas sekas būtu atkāpjoties un kādas - darbu turpinot. "Tas bija pārdomāts, nevis emocionāls lēmums, bet to es pieņēmu tikšanās laikā," atzīst Dombrovskis.
Pēc politologa Ivara Ījaba domām, no premjera amata Dombrovskis aizgājis "ne ar sprādzienu, bet ar smilkstu". Ījabs norāda, ka Eiropas valstīs tā nav ierasta prakse - traģiskas nelaimes izraisītā krīzes situācijā atkāpjas valdība, kurai visus spēkus vajadzētu veltīt krīzes risināšanai. "Dombrovskim bija jāuzņemas atbildība ne tikai par Zolitūdi, bet arī nākamo valdību. Viņam jārēķinās ar visām konsekvencēm, kas izriet no viņa demisijas," uzsver Ījabs. Pēc viņa domām, Dombrovskim vienkārši "piegriezies" karot ar koalīcijas partneriem, kas likuši sprunguļus valdības riteņos. "Pēdējā laikā valdošā koalīcija bija tāda, ka Dombrovskim nebija nekādas iedvesmas turpināt darbu."
Ja līdz gadumijai netiks izveidota jauna valdība, Dombrovskis būs iegājis Latvijas vēsturē kā premjers, kura vadībā Latvija savu nacionālo valūtu nomainīja pret eiro. Tieši eiro ieviešana bija Dombrovska galvenais mērķis, kam bija pakārtota viņa darbība pēc krīzes pārvarēšanas un starptautiskā aizdevumu programmas pabeigšanas. 2011.gada nogalē, kad tika noslēgtas sarunas ar aizdevējiem, Dombrovskis kopā ar finanšu ministru Andri Vilku un vēl vairākiem kolēģiem uz Ministru kabineta jumta uzvilka Latvijas karogu. Toreiz viņi jokoja, ka 22.decembris būtu jāpasludina par Latvijas fiskālās neatkarības atgūšanas dienu.
"Dombrovska lielākais nopelns bija tas, ka viņa vadībā tika pārvarēta finanšu krīze," secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš. 2009.gadā daudzi uzskatīja, ka ar straujo valsts izdevumu apcirpšanu nebūs gana un lata devalvācija ir tikai laika jautājums. Taču gan Dombrovska valdība, gan Latvijas Banka nolēma līdz galam ieturēt uzņemto kursu un par katru cenu izvairīties no devalvācijas. Ekonomistu un arī iedzīvotāju vidū bija dažādi viedokļi par "savilktās jostas" politiku, bet tagad vismaz vairums pirmo atzīst, ka tas bijis pareizs lēmums, jo pēc krīzes Latvijai esot diezgan ātri izdevies atgriezties uz ekonomiskās izaugsmes ceļa. Dombrovskis tādējādi uzspodrināja savu reputāciju un pat sarakstīja grāmatu Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi.
Saskaņas centra frakcijas līderis Jānis Urbanovičs atzīst, ka viņam personīgi Dombrovskis šķiet patīkams cilvēks un ģeniāls politiķis. SC pirms Saeimas vēlēšanām bija lozungs "Viss būs labi!", bet Vienotībai šo lomu pildīja Dombrovskis kā saraksta līderis. "Taču viņš ir moderators, bet gribas premjeru diriģentu, kas iedegtu valdību. Tas laiks, kad Dombrovskis bija veiksmīgs premjers, ir pagājis. Sabiedrība pieprasa attīstību," uzskata Urbanovičs.
Pēc jaunās valdības apstiprināšanas Dombrovskis atjaunos Saeimas deputāta mandātu un atkal varēs atļauties to, kas četrus gadus bija liegts - vadīt automašīnu. Dombrovskis stāsta, ka iemaņas vēl neesot zaudējis, par ko dažas reizes esot pārliecinājies. Viņš varēs viens aizbraukt uz mežu vai pie jūras un bez apsardzes klātbūtnes padomāt. Vairs nebūs septiņos no rīta jābūt radio, pēc nepilnas stundas jau televīzijā, tad uz pirmo sanāksmi, pa ceļam vēl lasot dokumentus, jo tikšanās seko cita citai.
Daudziem ir grūti saprast, ko nozīmē dzīvot šādā režīmā, atzīst Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kurai pašai kā Saeimas priekšsēdētājai ir līdzīgs dzīves ritms. Lai gan agrāk bija iespaids, ka Āboltiņa pagurusi no tā, ka Dombrovskis visu partijas vadību atstājis viņas ziņā un pats turas nostāk no iekšpolitikas, sarunas laikā šķiet, ka viņa nav tālu no asarām. "Valdis ir iekšēji ļoti spēcīgs cilvēks. Un nav ne auksts, ne vienaldzīgs, kā kādam varbūt šķiet. Ja viņš nespēj izrādīt emocijas, tas nenozīmē, ka viņam tādu nav," uzsver Āboltiņa.
Visu rakstu par Valda Dombrovska demisijas cēloņiem un sekām lasiet 6.decembra žurnālā Sestdiena!
Pievienota 4.rindkopa