Diena jau ziņoja, ka viena no konsolidācijas versijām ir samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieskaitījumus pašvaldību budžetā no 82% uz 77%, kas ļautu valsts budžetā ietaupīt 40 miljonus latu. Savukārt Labklājības ministrija rosinājusi ietaupīt uz garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļa pabalsta rēķina, likvidējot valsts finansēto daļu un atstājot to pašvaldības ziņā. Gadā tas ļautu ietaupīt 17 miljonus latu.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ārkārtas sēde, kurā tika spriests par atbildi valdības plāniem, ceturtdien rezultējās ar pavisam pretēju efektu. Vienbalsīgi tika pieņemts lēmums pieprasīt valdībai palielināt pašvaldībām piekrītošo iedzīvotāju ienākumu nodokļu ieņēmumu daļu līdz 84%. Šāds lēmums tika motivēts ar to, ka valdība plāno arī samazināt sociālo un infrastruktūras līdzfinansējumu pašvaldībām.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis savā uzrunā teica, ka pašvaldības visus krīzes gadus ir piedalījušās budžeta konsolidācijā un lielu daļu problēmu uzņēmušās uz sevi: «Aiz katra pašvaldības vadītāja, kas sēž šajā zālē, ir dzīvi cilvēki - Latvijas iedzīvotāji.» Viņš pauda, ka pašvaldību vadītājam ir pienākums aizsargāt savu iedzīvotājus.
Jāatbild arī valdībai
Netiešu aicinājumu - nedarīt pāri pašvaldībām - ceturtdien pauda arī starptautisko aizdevēju pārstāvji, kuri, tiekoties ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība), vienojās par 2012. gada makroekonomisko scenāriju. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvis Marks Grifitss norādīja: «Es uzskatu, ka nospraustais mērķis par 2,5% budžeta deficītu ir lielisks sasniegums. Tās ir ļoti labas ziņas. Tomēr esmu norūpējies par sociālās drošības tīklu, ir būtiski to saglabāt.» Viņš pauda bažas, ka šajā jomā varētu tikt meklētas iespējas ietaupīt. «Šābrīža nabadzības un bezdarba situācijā ir svarīgi saglabāt šo sociālās drošības spilvenu, lai nabadzīgākie iedzīvotāji neciestu. Lai gan bezdarbs samazinās, valdībai ir jāuzņemas vadība drošības tīkla finansēšanā nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, nevis vienkārši jāatstāj tas pašvaldībām,» pauda M. Grifits.
Līdzīgās domās bija Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis Latvijā Gabriele Džudiče - viņš aicināja rūpīgi izvērtēt līdzekļu konsolidācijas ietekmi uz sociālo drošības spilvenu un sākt risināt iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu. Aizdevēju pārstāvji tikšanās laikā ar žurnālistiem pauda satraukumu par joprojām augsto bezdarba līmeni valstī un izteica atbalstu valdības cīņai par ilgstošo bezdarbnieku skaita samazināšanu.
Pēc tikšanās premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke neformālā gaisotnē pavēstīja, ka līdzekļi sociālajai jomai tiks samazināti pakāpeniski, uzsvaru liekot uz bezdarbnieku atgriešanu darba tirgū.
100% atlaide
Ar savu redzējumu par ilgstošo bezdarbnieku problēmu risinājumu LPS sēdē uzstājās arī jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP): «Vispirms tā ir subsidētās nodarbinātības turpināšana. Šī programma būs labāka nekā līdz šim īstenotā simtlatnieku programma. Mēs ceram tiešām risināt ilgtermiņa bezdarbnieku problēmu, nevis turēt vienkārši cilvēkus uz pabalstiem.»
Kā nākamo mehānismu sociālo problēmu risināšanai viņš piedāvāja sociālā nodokļa atlaides līdz 100% un 12 mēnešiem tiem darba devējiem, kas nodarbinās ilgstošos bezdarbniekus. Šī programma tiks sākta 2012. gada 1. janvārī: «Vienīgi jāiegulda liels darbs, lai šie mehānismi strādā tā, kā vajag, un uzņēmēji neizdomā gudrus veidus, kā to izmantot ne tam, kam tas ir domāts.» Viņš pauda, ka labākais risinājums ilgstošo bezdarbnieku problēmai ir šo cilvēku pārkvalificēšana un tas jāveic mūžizglītības programmām.
Šodien valdības sēdē paredzēts sākt diskusijas par iespējamajiem konsolidācijas pasākumiem, sarunas turpināsies arī ar starptautiskajiem aizdevējiem.