Vai par 2011. gada budžetu, kuru veidojot būs jāveic ievērojama izdevumu samazināšana un ieņēmumu palielināšana, no jūsu partiju puses tiešām ir pateikts viss? Nav nekādu melu, noklusēšanas?
T. Ždanoka: Viss ir maināms, kad atnāks jauna Saeima. Mēs vēlējāmies pieņemt budžetu līdz 1. septembrim, taču citas partijas mūs atrunāja, kaut gan mana pozīcija bija tāda, ka tas bija tāds populisms. Cita lieta, ka ir jābūt stratēģiskam plānam uz vairākiem gadiem, un mums ir plāns līdz 2020. gadam. Mums ir priekšlikumi nākamā gada budžetam. Mūsu priekšlikumi, protams, ir pakāpeniski. Mēs neko revolucionāru nepiedāvājam, uzskatām, ka ir jārestrukturizē SVF un Eiropas Komisijas nauda. Tas ir iespējams, jo mēs tik un tā nevarēsim atdot vairāk par 7% no budžeta katrā gadā.
R. Zīle: Mēs 2011. gada budžeta kontekstā teicām, ka redzam konsolidācijas nepieciešamību, panākot apmēram vienu trešdaļu ieņēmumu daļā no nodokļu politikas maiņas. Jāpalielina nekustamā īpašuma nodoklis, un, iespējams, būs jāuzliek progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Kapitāla nodoklim jābūt tikpat lielam kā ienākuma nodoklim. Tas būtu neliels solis, sperts virzībā uz patēriņa aplikšanu ar lielākiem nodokļiem, darba samaksai nodokļu slogu samazinot. 115 miljoni latu varētu būt orientējošais mērķis, pārstrukturējot ieņēmumu palielināšanu.
V. Dombrovskis: Vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, ko Finanšu ministrija ir sagatavojusi, trešdaļu no konsolidācijas nodrošina ar nodokļu pasākumiem, savukārt divas trešdaļas ir paredzēts nodrošināt ar izdevumu pasākumiem. Mēs zinām, ka Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai paredz 12 miljonu ietaupījumu, kas tiešām ir vairāk uz ilgtspēju vērsts, nevis uz īstermiņa samazinājumiem. Kā īstermiņa pasākums 2011.-2012. gadam tiek piedāvāts samazināt iemaksas 2. pensiju līmenī. Tas dos 112 miljonus latu nākamajā gadā. Atsevišķiem politiķiem pašiem nav ko piedāvāt. Par to melošanu es gribētu teikt, ka arī 2009. gada budžeta grozījumus pieņēma nevis kāds vienpersoniski, bet gan balstoties uz vienošanos, ko parakstīja visas koalīcijas partijas, arī Tautas partija. Tā arī par šiem lēmumiem balsoja un tagad izliekas kā no Mēness nokrituši. Vienošanās tika panākta tiešām plašā spektrā, arī nevalstiskās organizācijas - gan Latvijas Pensionāru federācija, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas Pašvaldību savienība - bija klāt. Tā tiešām bija plaša vienošanās, kas tajā brīdī ļāva novērst valsts bankrotu. Pieņēmuši šos 2009. gada budžeta grozījumus, mēs esam daudz labākā situācijā.
Jautājums ir par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmju atcelšanu. Vienotības līderis Kristovskis apgalvo, ka tās netiks atceltas, tai pašā laikā Finanšu ministrijas plānā tas ir iekļauts. Vai Dombrovska valdības gadījumā mēnesi pēc vēlēšanām mūs negaida kāds nepatīkams pārsteigums?
V.D.: Vidēja termiņa politikas pamatnostādnēs samazināto PVN likmju atcelšana tiešām ir paredzēta. Un Finanšu ministrijai ir uzdots arī izstrādāt alternatīvos nodokļu pasākumus gadījumam, ja samazināto likmju paaugstināšana tomēr netiek īstenota.
A. Šlesers: Jāizsaka nožēla, ka mūsu iniciatīva par 1. septembrī Saeimā iesniedzamo budžetu neguva atbalstu. Pašlaik izskatās, ka premjers grib apmānīt sabiedrību, kā tas bija pirms gada. Solīta tiek Leiputrija, bet diskutēts tiek vienīgi par formu - vai nu pensionāriem samazināt pensijas, samazinot neapliekamo minimumu, vai ar vaučeriem, kā teicis Kristovskis. Mūsu priekšlikums ir šāds - mēs neticam, ka šodien ir iespējams gatavot nākamā gada budžetu. Budžetu nepieciešams gatavot nākamajiem četriem gadiem un ar redzējumu, kas notiks vēl tālāk. Tāda ir pirmā būtiskā atšķirība mūsu piedāvājumā. Otrām kārtām, ļoti pamatotai jābūt ieņēmumu sadaļai. Neesmu dzirdējis, ka premjers vai finanšu ministrs būtu runājis par ieņēmumu palielināšanu, kā vien tikai par nodokļu palielināšanu vai samazināšanu. Nākamo četru gadu laikā mēs plānojam iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt no 26% līdz 20%. Samazinātās PVN likmes dažās nozarēs varētu pārskatīt un samazināt vēl vairāk. Piemēram, frizieriem. Ir tādi pakalpojumi, kurus izkontrolēt ir neiespējami, un viņi nemaksās vispār, ja likme būs par augstu. Ir jārunā ar SVF par vienošanās grozīšanu. Pirmām kārtām - jāsāk pašlaik nepieļautie privātās partnerības projekti, jāsāk sildīt ekonomiku. Tas, ka uzņēmēji mēģina izdzīvot, ir labi, bet jābūt arī konkrētam valsts realizējamo projektu sarakstam - lai būtu skaidrs, kā tad tie ieņēmumi augs. Šādu plānu mēs piedāvāsim saistībā ar 2011.-2014. gada budžetu.
S. Dolgopolovs: SC ir vienīgais spēks, kas 2010. gadam piedāvāja alternatīvo budžetu, kas ir svarīgs precedents. Runājot par budžetu kopumā, tas diemžēl nav tikai grāmatvedības dokuments, kam jāsavelk gali, lai sakrīt cipari. Ja gribam 2014. gadā pievienoties eiro zonai, ir jādomā par stratēģiju. Piemēram, par vēstures mācību, ka šādu krīžu laikos ir ticis palielināts budžeta deficīts. Nevis vienkārši tāpat, bet ar mērķi sildīt ekonomiku. Kā var izmantot starptautisko aizdevēju līdzekļus? Pirmām kārtām, lai atdzīvinātu banku nozari, un tad arī budžeta deficīta segšanai. Tie bija galvenie mērķi. Lūk, un šeit ir viela sarunām.