Aktīva uzņēmumu sazināšanās ar potenciālajiem klientiem un patērētājiem, izmantojot sociālos tīklus, sākās tikai pirms dažiem gadiem. Tagad, piemēram, Draugiem.lv ir ap 23 000 uzņēmumu un organizāciju profilu.
«Ikviens uzņēmums taču grib nopelnīt, un sociālie tīkli ir tie, kas pelnīt palīdz. Ja kāds uzņēmuma vadītājs sacīs, ka uzņēmuma nav sociālajos tīklos tāpēc, ka tur nav atrodama uzņēmuma darbības auditorija, viņš būs ļoti tuvredzīgs un atpalicis,» Dienai savu pārliecību pauž digitālo mediju speciālists Artūrs Mednis. Tiešus mērījumus par to, cik tad uzņēmumam izdodas nopelnīt ar sociālajiem tīkliem, veikt grūti, jo tas ir tikai viens no kanāliem, kas veido patērētāja attieksmi pret uzņēmumu.
Kvalitāte un ātrums
Viens no redzamākajiem korporatīvajiem kontiem sociālajos tīklos ir Samsung Latvija. Uzņēmumam portālā Draugiem.lv seko vairāk nekā 220 tūkstoši personu, tas ir aktīvs arī tādās vietnēs kā Facebook, Twitter, YouTube, Instagram un Google +. Uzņēmuma digitālā mārketinga vadītāja Sniedzīte Vilmane stāsta, ka visātrāk sabiedrības uzmanību izdodas piesaistīt ar balvām vai citiem labumiem, tomēr tas nav vienīgais: «Aktuāls, noderīgs, asprātīgs saturs un jautājumi ir vienlīdz labi instrumenti uzmanības piesaistīšanai.»
Piemēram, šogad ļoti lielu sekotāju interesi izraisīja video ar nosaukumu EcoBubble veļasmašīnas foto sesijas laikā ierodas lācis. S. Vilmane norāda, ka pret sekotājiem jāizturas kā pret īpašajiem klientiem, demonstrējot cieņu, ieinteresētību un respektējot sekotāju vēlmes.
«Mēs mēģinām noturēt līdzsvaru starp kvalitāti, ātrumu un vienkāršību,» atklāj S. Vilmane un piebilst, ka noteikti nedrīkst pārspīlēt ar informācijas pasniegšanas biežumu.
Swedbank Latvija var lepoties ar kuplu Twitter sekotāju skaitu - teju 11 000. Banka ir aktīva arī vairākos citos sociālajos tīklos. «Uzņēmumam jābūt tur, kur ir tā klienti. Domāju, ka jau tuvākajā nākotnē plaša patēriņa pakalpojumu apkalpošanas zīmoliem vispār nebūs iespējams nebūt sociālos medijos, jo klienti to vienkārši nesapratīs,» savu pārliecību pauž Swedbank Latvija Komunikācijas vadītājs Ivars Svilāns. Uzņēmums organizējis dažādas aktivitātes, piemēram, spēli «Cik labi Tu pazīsti savu draugus?» portālā Draugiem.lv, kurā piedalījās vairāk nekā 100 000 lietotāju. «Populāri bijuši ieraksti par visdažādākajām tēmām. Lielu atsaucību guva mūsu finanšu pārvaldes vadītāja Anša Grasmaņa zaļie mati. Ansis brīvprātīgi apsolīja, ka nokrāsos uz vienu dienu zaļus matus, ja vismaz 50 darbinieku nedēļu apņemsies nesmēķēt.»
I. Svilāns norāda, ka patīkami pārsteigumi bijuši teju katru dienu, tomēr netrūkst arī sociālajos tīklos saņemtu sūdzību un negatīvu komentāru. «Visnepatīkamākā, protams, bija baumu uzbrukuma krīze 2011. gada decembrī, taču tā vienlaikus arī nostiprināja pārliecību par sociālo tīklu nozīmīgumu un nepieciešamību tos aktīvi izmantot,» atklāj I. Svilāns.
Uz ētikas robežas
Par vienu no provokatīvākajiem sociālajos tīklos tiek uzskatīts uzņēmuma Pica Lulū komunicēšanas stils. Daudzi joprojām atceras uzņēmuma kontos publicēto kolāžu, kurā tika pārveidots Jaroslava Barišņikova Rīgas modes nedēļas tērps. Fotoattēlam tika pievienots sauklis: «Kā atšķirt NORMĀLU DŽEKU no PIZZ-DATIJA DŽEKA?» Pašam modelim atļauja prasīta netika, un uzņēmums līdzās komplimentiem par radošu ideju saņēma virkni pārmetumu par neētisku rīcību. «Par ziņu mūsu sekotāji bija sajūsmā, un tā nonāca gan interneta, gan drukātajos medijos. Prieks par to, ka pats puisis neapvainojās un joku saprata,» Dienai stāsta Pica Lulū pārstāve Inese Vētra.
Viņa norāda, ka sociālie tīkli var ietekmēt pārdošanu: «Mums ir bijusi tāda aktivitāte kā Twupons - kupons, ko iespējams saņemt ar vienu tvītu. Uz twuponu bija pieteikušies ļoti daudzi, un rezultātā picērijas bija pārpildītas.» I. Vētra stāsta, ka uzņēmumam sociālajos tīklos pret sekotāju jāizturas kā pret savu draugu: «Cenšamies atbildēt nepiespiesti. Tomēr pēdējā laikā esam uzmanīgāki ar pareizu valodas lietošanu - agrāk pazudušos komatus vai burtus neievērojām, tagad cenšamies stingrāk ievērot pareizu gramatiku.»
Arī kravas auto
Sociālos tīklus kā veiksmīgu komunikācijas kanālu izmanto arī tādas nozares, kuru piedāvātā produkcija un pakalpojumi domāti pavisam šauram patērētāju lokam, piemēram, kravas automašīnu kompānija Volvo Trucks Latvija.
«Mēs bijām pirmais komerctransportu pārstāvošais uzņēmums, kas izmanto sociālos tīklus komunikācijā, un esam vienīgais savā nozarē, kas aktīvi šajā jomā darbojas,» lepojas uzņēmuma pārstāve Dace Rostoka.
Dienai viņa norāda, ka svarīgākais ir saprast, ka sociālajos tīklos ievietotajām uzņēmumu ziņām jādod kāda pievienotā vērtība to lasītājiem. Volvo Trucks Latvija iesaistījās arī sociālajos tīklos organizētajā akcijā, Juglas dzīvnieku patversmē nogādājot par saziedotajiem līdzekļiem iegādātās kokskaidu granulas, lai ziemā būtu, ar ko apkurināt patversmi.
Ne tikai par biznesu
«Tie uzņēmumi, kas sociālajos tīklos darbojas trīs gadus, daudz iemācījušies, vairojuši auditoriju un sapratuši, ka noteicošais veiksmīgā komunikācijā ir saturs,» vērtē sociālo tīklu eksperts A. Mednis.
Eksperts arī aicina ņemt vērā, ka ne vienmēr sekotāju skaits apliecina kvalitāti un to, ka vēstījums sasniedz vēlamo mērķa auditoriju.
Ja tiek likts slikts saturs, sabojāt sava zīmola vērtību auditorijas acīs var ļoti viegli: «Kvalitatīvs saturs ir tāds, kas atbilst mērķauditorijai, un katram zīmolam savu mērķauditoriju vajadzētu pazīt. Patlaban var novērot, ka daļa uzņēmumu to nezina. Zīmolam jāizveido komunikācijas vērtības, tas, kādu priekšstatu uzņēmums par sevi grib radīt. Lietotājus kaitina uzņēmumi, kas izmanto, ka sociālajos tīklos nav jāmaksā par reklāmu. Nav pareizi nepārtraukti likt informāciju tikai par uzņēmuma darbību, produkciju, pakalpojumiem. Ir jāstāsta par notikumiem un procesiem, kas interesē auditoriju.»