Sarunas laikā nav ne miņas no viņa nesenajām problēmām ar sirdi. Sabonis ir apņēmības pilns atgriezties ierastajā ritmā. «Ar veselību tagad viss ir kārtībā. Uz Rīgu taču atbraucu!» smēja Sabonis. Pats arī esot sēdējis pie stūres. Kā viņš saka - esot pārbaudījis izturību.
Vasaras nogalē veiksmīgi noorganizējot Eiropas čempionātu kungiem, lietuvieši sapratuši, ka ir jāiet vēl tālāk. «Saņēmām daudz atzinīgu vārdu no Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) pārstāvjiem. Visi kā viens teica, ka Lietuvā tika noorganizēts visu laiku labākais čempionāts. Pēc visiem rādītājiem bijām labi. Tas priecē.» Pēc Saboņa teiktā, lai viss tiešām noritētu gludi, bijis jāpieliek daudz pūļu, tagad paveiktais būtu jāizmanto.
«Ne jau vienam čempionātam būvējām tik daudz labu arēnu un uzlabojām pilsētu infrastruktūru,» skaidro Sabonis. «Idejas par Eiropas U-18 un U-16 čempionātu rīkošanu tuvākā nākotnē ir tikai loģiskas. Būtu dīvaini, ja Eiropas čempionāta sarīkošanai nebūtu turpinājuma. Iesim tālāk.» Ir sapnis arī par pasaules čempionāta organizēšanu.
Jauniešu un kadetu čempionāta rīkošana gan tiek plānota kopā ar Latviju. Sabonis noliedz, ka sadarbības pamatā esot kādi ekonomiskie apsvērumi, viss esot daudz vienkāršāk. «Ar kaimiņiem jādraudzējas. Ja politiķi kaut ko nevar sadalīt, tad sporta pārstāvjiem jārāda piemērs.»
Runājot par to, ko Sabonis vēlas uzlabot Lietuvas basketbola saimniecībā, pirmkārt, viņš nosauc basketbola attīstību mazpilsētās un provincēs, kurās tagad ir labi apstākļi, bet nav skaidras vīzijas, kā to maksimāli izmantot. Otrkārt, viņš, saprotams, vēlētos labākus komandu panākumus dāmu un nacionālajā basketbolā. Vaicāts par Kauņas Žalgira nedienām, Sabonis norāda uz iespējamo neveiksmju cēloni. «Normālā komandā trenerus tik bieži nemainītu...» Savukārt Lietuvas izlasei viņš paredz grūtus laikus. «Tagad svarīgi atjaunināt komandu, kas nav viegli un ātri izdarāms. Ir jaunais Jons [Valančūns - aut.], ap kuru jāveido komanda. Ja izdosies, tad Lietuva kādreiz varētu kļūt arī par olimpisko čempionvienību. Tikai jāsargā veselība, jo tagad spēlētāji biežāk gūst traumas.»
Tam par iemeslu esot spēļu skaita pieaugums. Sabonis teic, ka viņa jaunībā katra spēle bija svētki, bet mūsdienās basketbolisti spēlē ik pēc dienas vai divām. Rezultāts likumsakarīgs - jo saspringtāks spēļu grafiks, jo mazāk laika treniņiem.