Konstatēts, ka 14 uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumos ārvalstnieki Latvijā iegādājušies nekustamos īpašumus, 10 gadījumos veikuši Ls 200 000 lielas investīcijas Latvijas kredītiestādē, četros gadījumos uzturēšanās atļaujas pieprasītas pēc Ls 25 000 ieguldīšanas uzņēmumu pamatkapitālā. Šo likuma grozījumu pretinieku skaits joprojām nav sarucis, un ir iespēja, ka jaunā Saeima uzturēšanās atļauju izsniegšanu pret naudas ieguldījumu varētu arī nobremzēt vai apturēt pavisam. Investīciju apjoms, kas pēc likuma grozījumu pieņemšanas ieplūst Latvijā, ir nenozīmīgs, turklāt lielākā daļa neienes valstī jaunus līdzekļus - dēls pārdod tēvam īpašumu, vai arī vīrs nopērk no sievas, uzskata Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JL). Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē nolemts sūtīt vēstuli Ministru kabinetam, lai valdība apsver nepieciešamību pēc jauniem likuma grozījumiem, izvērtējot ekonomiskos aspektus. «Bankas un attīstītāji vēlas, lai klientiem no ārvalstīm būtu iespēja pirkt īpašumus, ņemot kredītus Latvijas bankās. Taču tādā gadījumā šī nav jauna nauda, kas ieplūstu Latvijas ekonomikā,» norāda A. Latkovskis. Viņš gan atzīst, ka nav piepildījušās bažas, ka uzturēšanās atļaujas varētu saņemt personas no reģioniem, kuros darbojas teroristu organizācijas, neesot arī neviena pieteikuma no Ķīnas. «Likuma grozījumi nerada draudus valsts drošībai, bet nesniedz plānoto ekonomisko efektu, tāpēc Ekonomikas un Tieslietu ministrijai ir jāizvērtē visi aspekti,» uzskata A. Latkovskis.
Viens no aktīvākajiem Imigrācijas likuma grozījumu virzītājiem Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) uzskata, ka ir nekorekti prasīt rezultātus tik īsu brīdi pēc grozījumu stāšanās spēkā: «Ir vajadzīgi vismaz divi mēneši nopietna darba ar juristiem, lai noformētu vajadzīgos dokumentus pieteikumam. Vasarā daudzi uzņēmēji atpūtās un sāka domāt par atļauju pieprasīšanu, tikai sākoties rudenim. Ja grib uzvārīt zupu, nevar gribēt, lai pēc pusminūtes tā vārītos, un nevar gribēt, lai nokrāsota siena būtu nožuvusi pēc divām minūtēm. Ja no šīm atļaujām atteiksies, ir jābūt alternatīvam priekšlikumam, kā tad valsts pelnīs.»
Rietumu banka ļoti aktīvi reklamē pakalpojumus saistībā ar uzturēšanās atļauju piešķiršanu pret ieguldījumu, tās pārstāve Eleonora Gailiša pastāstīja, ka subordinēto noguldījumu veidā banka piesaistījusi jau vairāk nekā 10 miljonu eiro, un uzskata, ka tas ir tikai sākums.
Arī Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns uzskata, ka ir pāragri gaidīt strauju atdevi no likuma grozījumiem, taču tas nenozīmē, ka šādas atdeves nebūs: «Ir jāiegulda nauda, lai informētu potenciālos uzturēšanās atļauju kārotājus. Mums ir vairāki klienti, kas uzrunāti pirms diviem trim mēnešiem un tikai tagad plāno braukt uz Latviju. Efektu sajutīs tikai tad, ja uzņēmēji, kas jau būs izmantojuši šo iespēju, pastāstīs radiem, draugiem un paziņām.» Viņš arī norāda, ka Igaunijā ir zemāks ieguldāmo investīciju slieksnis un Latvijai jāapzinās, ka tā konkurē ar citām valstīm, kas var piedāvāt līdzīgas iespējas.