Šajā nedēļas nogalē aprit gads, kopš Krievija sāka karadarbību Gruzijas teritorijā. 20% no Gruzijas starptautiski atzītās teritorijas joprojām ir Krievijas karaspēka okupēti. Gruzijā ir ap 35 000 bēgļu, kuri nevar atgriezties mājās, turklāt lielākā daļa mājvietu ir tīši iznīcinātas. Cilvēki Abhāzijā, Dienvidosetijā un to pierobežā cieš no uzbrukumiem, dzīvojot bailēs no karadarbības atsākšanās.
Uzskatot, ka mēs - Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstis - esam atbildīgi par situācijas stabilizēšanu Gruzijā, aicinām ES un NATO dalībvalstu valdības neaizmirst par Krievijas juridiskajām saistībām, ko šī valsts brīvprātīgi uzņēmusies, pērnā gada augustā parakstot Sešu punktu pamiera līgumu ar ES un Gruziju. Šis līgums uzliek Krievijai par pienākumu atvilkt savu karaspēku līdz pirmskara pozīcijām, kā arī ļaut pieeju ES novērošanas misijai visā Gruzijas teritorijā, tajā skaitā Krievijas okupētajā Abhāzijā un Dienvidosetijā, kur novērotāji joprojām netiek ielaisti. Neievērojot šo līgumu, situācija Gruzijā arvien saasinās, radot jauna militāra konflikta draudus. Aicinām aktualizēt šos jautājumus gan ES, NATO un Krievijas dialogā, gan mūsu valstu divpusējās sarunās ar Krieviju. Bez politiskā atbalsta Gruzijai ļoti būtiska ir arī praktiskā palīdzība. Svarīgi neatteikties no saviem solījumiem, kurus ES dalībvalstis kopā deva pērn oktobrī, piešķirot Gruzijai vairāk nekā trīs miljardu eiro palīdzību. Tāpat jebkurš cits atbalsts ir nozīmīgs un katrs no mums var to paust, kaut vai izvēloties Gruzijas preces veikalā.
Baltijas-Melnās jūras alianse, Eiropas kustība Latvijā, Jaunatnes organizāciju apvienība IMKA Latvija, Latvijas un Gruzijas sadarbības fonds, Latvijas gruzīnu biedrība Samšoblo, Latvijas Konservatīvā jaunatnes apvienība, Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS), Latvijas Sarkanais Krusts, Latvijas Transatlantiskais jauniešu klubs, Latvijas Transatlantiskā organizācija