Bērziņa. Viņš arī ierosina bijušo prezidentu vajadzībām iegādāties pieticīgāku auto. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis pieļauj, ka valsts garantijas prezidentam pēc amata atstāšanas var izvērtēt, taču, viņaprāt, «zināmai cieņai pret valsts augstāko amatpersonu un ekstru paketei ir jābūt».
Mainoties valsts pirmajām amatpersonām, ikreiz bijusi diskusija par privilēģijām un to izmaksām, kas tiek atvēlētas personām, kuras atstāj prezidenta amatu. Beidzoties Gunta Ulmaņa un Vairas Vīķes-Freibergas pilnvarām, viņiem uzreiz deva iespēju pārcelties uz valsts nodrošinātiem dzīvokļiem, kuri atrodas vienā mājā Rīgas centrā. Jāatgādina, ka V. Vīķe-Freiberga Latvijā ieradās no Kanādas. Pēc V. Zatlera prezidentūras viņam vēl ilgi nevarēja atrast valsts nodrošinātu dzīvokli, kas daļēji tika skaidrots ar to, ka viņš netika amatā pārvēlēts uz otro pilnvaru termiņu. V. Zatlers prezidentūras beigās ierosināja Saeimas atlaišanu, ienāca politikā ar jaunu partiju, kuras biedri pieļauj, ka vilcināšanās ar likumā noteikto garantiju piešķiršanu ir politiskās cīņas sastāvdaļa, lai kaitētu V. Zatlera partijas tēlam. V. Zatlers uzskata - bijušajiem prezidentiem šajā diskusijā nevajadzētu iesaistīties, informēja viņa pārstāve Daiga Holma. Taču jautājums sabiedrībā izraisījis rezonansi, un to vajadzētu plaši apspriest, uzskata V. Zatlers. Vienotība ir rezervēta pret eksprezidentu garantiju pārskatīšanu, bet opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība to uzskata par lietderīgu. Saeimā var arī iesniegt priekšlikumu, kā pagaidām projektā nav, - ir valstis, kur eksprezidentiem, kas pēc pilnvaru beigām ieņem augstu politisku amatu, daļa privilēģiju nepienākas.
A. Bērziņš ir turīgs cilvēks, kurš jau atteicies no Valsts prezidenta rezidences Jūrmalā, viņam ir dzīvoklis Vecrīgā un valsts dzīvoklis nebūs vajadzīgs arī pēc pilnvaru beigām. Saskaņā ar likumprojektu A. Bērziņš varētu pretendēt tikai uz auto, kas iegādāts pēc samazinātā limita, kā arī uz jau spēkā esošajām iespējām, kuras paliek, piemēram, apsardzi. Taču A. Bērziņš var arī izmantot projektā noteikto iespēju no visām vai daļas privilēģiju atteikties. A. Bērziņa iesniegtajos grozījumos par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu ir arī jauna kārtība, kā regulēt prezidenta kancelejā strādājošo darba tiesiskās attiecības. Tās ierosināts pielīdzināt premjera padomnieku darba līgumu uzteikšanas kārtībai, kad līgumu var uzteikt jebkurā laikā, nenorādot iemeslus, un tas uzskatāms par politisku lēmumu. Kā zināms, prezidenta padomniece Elīna Egle amatu atstāja tikai vairākus mēnešus pēc tam, kad A. Bērziņš ar viņu bija vienojies par darba attiecību pārtraukšanu.
Personas, kas prezidenta amatu ieņēmušas līdz šim, varēs saglabāt tām piešķirto dzīvokli un automašīnu, bet nevarēs pretendēt uz pensijas palielinājumu, paredz projekta pārejas noteikumi. Taču eksprezidentu jaunu auto iegādē jau piemērotu jauno regulējumu. Tātad auto iegādes vērtība būs piesaistīta valsts pārvaldē noteiktajiem limitiem, tos divkāršojot atbilstoši prezidenta statusam. Ierosinot atteikties no valsts nodrošināta dzīvokļa prezidenta vajadzībām, A. Bērziņš piedāvā palielināt prezidenta pensiju no 50% no prezidenta algas, kā ir tagad, uz 85% - tas nozīmē pensijas palielinājumu par 787 latiem pēc nodokļu nomaksas. Šī ir pietiekama summa, lai eksprezidents varētu sev nodrošināt dzīvokli. Vēstulē teikts, ka šobrīd pagaidu dzīvokļa īrēšanai un komunālo pakalpojumu apmaksai paredzētā summa nevar pārsniegt 1200 latu. Reprezentācijas vajadzībām bijušais prezidents varēs izmantot Valsts prezidenta rezidenci.