Pēdējo gadu laikā Latvijas ekonomika ir zaudējusi savu pievilcību investoru acīs, un arī nemitīgās negācijas ap grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem un kredītņēmējiem nevairo optimismu tajos, kas pārdomā iespēju šeit ieguldīt savus līdzekļus. Aktuālo likumu sakārtošana ir pareizais ceļš reputācijas uzlabošanai. Svaigākā aktualitāte - ar maksātnespēju un tiesisko aizsardzību saistītās likumdošanas sakārtošana - ir būtisks nosacījums tam, lai varētu veiksmīgi piesaistīt Latvijas ekonomikai investīciju plūsmu, stimulēt komercbankas atsākt kreditēt uzņēmumus.
Ap jauno Maksātnespējas likumu ir bijis daudz strīdu, un ir izteikti dažādi - brīžiem utopiski, brīžiem vienkārši populistiski - priekšlikumi. Tomēr būtiski ir atcerēties, ka likumam ir jābūt atbilstošam tā mērķim - sniegt reālistisku risinājumu un iespējami īsākā laikā ļaut sakārtot Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Šajā kontekstā lielas bažas vieš dažu deputātu priekšvēlēšanu aktivitātes, kas rada nosacījumus tam, lai nepamatotu varas apjomu iegūtu kāda no procesā ieinteresētajām pusēm, ieskaitot, piemēram, maksātnespējas administratorus, bet citos gadījumos pārāk lielas priekšrocības paredz parādniekiem, tādējādi provocējot klientus iegūt tiesisko aizsardzību, nevis censties rast iespējas kārtot saistības. Tiek piedāvāti risinājumi, kas būtībā ir vērsti uz parādu maksimālu norakstīšanu tikai uz komercbanku rēķina, kas pavisam noteikti nav tālredzīga pozīcija.
Ir pilnīgi loģiski, ka gadījumā, ja likumdošana radīs draudus, kas sarežģīs vai padarīs neiespējamu parādu piedziņu no parādniekiem, tas agrāk vai vēlāk atspoguļosies finanšu līdzekļu pieejamībā - pieaugs kredītu procentu likmes, bankas atteiksies finansēt uzņēmējus, un samazināsies arī citu investoru ieguldījumu apetīte. Samazinoties finanšu līdzekļu pieejamībai uzņēmējdarbības attīstībā, valstij būs jāmeklē citi veidi, kā nodrošināt uzņēmējdarbības funkcionēšanu.
Nav izprotams, piemēram, atsevišķu Saeimas frakciju ierosinājums saglabāt regulējumu, ka uzņēmuma maksātnespējas ierosināšana ir publisks process, kas pieļauj to, ka pirms tiesas lēmuma par uzņēmuma maksātnespēju sabiedrībā var tikt izplatīta uzņēmumam negatīva informācija. Mans uzskats ir, ka Latvijas situācijā un tiesiskajā vidē šāds publiskums rada lielāku ļaunumu nekā labumu, nepamatotas maksātnespējas ierosināšanas gadījumā nodarot nopietnu kaitējumu uzņēmumam.
Bet tikpat skaidrs, protams, ir tas, ka procesam ir jākļūst publiskam tajā brīdī, kad tiesa atzīst, ka uzņēmums ir maksātnespējīgs. Tad ir būtiski maksātnespējas procesam pieslēgt visas iesaistītās puses, neaprobežojoties tikai ar kreditoru piesaisti, neatstājot ārpus uzmanības loka arī uzņēmuma īpašniekus ar lielāku vai mazāku īpašuma daļu. Tas ir īpaši svarīgi, ja uzņēmuma īpašnieku struktūra ir sarežģīta. Bieži ir bijušas situācijas, kad īpašnieki nemaz nav pietiekami informēti par uzņēmuma problēmām. Šīs situācijas labošana būtu visu kreditoru interesēs.
Redzot to, cik daudziem uzņēmumiem tiek ierosināts maksātnespējas process, ir acīmredzams, ka, lai ieviestu jūtamus uzlabojumus, skaidrības gūšana par patieso uzņēmuma stāvokli iespējami īsākā laika posmā ir viens no tiem uzdevumiem, ko Maksātnespējas likumam vajadzētu panākt. Šajā kontekstā ir jāpievērš uzmanība laika ietvaram. Vajadzētu piesardzīgi izturēties pret aicinājumu maksimāli pasaudzēt uzņēmumus, vienlaikus neļaujoties kārdinājumam uzstāt uz mantas vai visa uzņēmuma tūlītēju pārdošanu.
Vēl viena nianse, kas var izšķirt Maksātnespējas likuma veiksmīgu īstenošanu, ir nepieciešamība tajā saglabāt motivējošus faktorus maksimāli produktīva un caurspīdīga procesa nodrošināšanai. Ir saprotams satraukums maksātnespējas administratoru vidū par atalgojuma principu, tomēr ir jāapzinās, ka administratoram ir jābūt motivētam pēc iespējas īsākā laika posmā atgūt iespējami lielāku parāda summu, ko visefektīvāk var nodrošināt administratora atalgojuma procentuāla atkarība no atgūtās summas.
Tāpat arī visām pusēm ir jāsaglabā vienādas kontroles iespējas pār procesu. Nav pieļaujama situācija, ka tiem, kuru labā tiek atgūti līdzekļi, nav nekādas kontroles pār notiekošo. Tādēļ ir svarīgi definēt iespēju ar divu trešdaļu kreditoru balsu vairākumu arī atsaukt administratoru. Tas tikai motivēs administratoru darboties kreditoru interesēs, saglabājot zināmu kontroles mehānismu pār procesu arī kreditoriem.
Interesanti, ka Maksātnespējas likuma izstrādātāji Latvijā piedāvā ieviest samērā inovatīvu maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesa modeli, kas paredz iespēju parādniekam ātrāk pabeigt maksātnespējas procesu, vienojoties ar kreditoriem par parāda norakstīšanu apmaiņā pret uzņēmuma kapitāldaļām. Šāds risinājums īstenībā labi saskan ar šī likuma pamata funkciju - atveseļot uzņēmējdarbības vidi. Kreditors, kļūstot par mazākuma akcionāru uzņēmumā, būtu ieinteresēts atbalstīt tā attīstību.
Kopumā, novērtējot Maksātnespējas likuma projektu un virzību uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, vēlos aicināt visas ieinteresētās puses šajā saspringtajā finanšu krīzes un ekonomiskās lejupslīdes situācijā apzināties to, ka šī likuma burts un piemērošana atspoguļosies Latvijas uzņēmējdarbības vides vērtējumu indeksos, kas savukārt ir signāls investoriem un mūsu uzņēmumu ārvalstu sadarbības partneriem.