«Šis atradums ir ievērojams,» žurnālam National Geographic apgalvo projekta vadītājs Vinss Gafnijs no Birmingemas Universitātes, «tas pilnībā mainīs mūsu domas par to, kāda bija ainava ap Stonhendžu.»
Izmantojot jaunākās ģeofiziskās attēlveidošanas tehnoloģijas, arheologa vadītā komanda uzgāja zem zemes apraktu dīvainu veidojumu nieka 900 metru attālumā no slavenā kaimiņa.
«Jaunā hendža» ir 25 metrus plata, un tajā apļa formā ir aptuveni divi desmiti palielu caurumu. Iespējams, tajos atradušies koka stabi, kas, laika zoba sagrauzti, satrūdējuši un izzuduši. Vismaz zinātnieki tā sliecas domāt, atmetot versiju par vēl vienu akmens krāvumu. Vairāk ziņu varēs iegūt izrakumos.
V. Gafnijs lēš, ka objekts veidots ap 2500. gadu pirms mūsu ēras. Tātad tas eksistējis laikā, kad Stonhendža bija izaugusi līdz galīgajai versijai - ar iespaidīgiem akmens vārtiem, kuros uz diviem balstiem tika uzcelts un horizontāli novietots trešais.
Saskaņā ar valdošo teoriju teritorija ap Stonhendžu bija svēta un tajā kāju varēja spert tikai izredzētie - galvenokārt priesteri un augstmaņi. «Ja jaunā vieta darbojās ap to pašu laiku, tas liecina, ka Stonhendžai pieguļošajā teritorijā notika ievērojami vairāk aktivitāšu,» uzskata V. Gafnijs. Tas nenozīmē, ka teritorija bija atvērta ikvienam. Taču nav izslēgts, ka zemākas sociālās kārtas pārstāvji rituāliem izmantoja koka svētvietas.