_Diena_ jau ziņojusi, ka valstī nolemts šogad pāriet no analogās uz digitālo televīzijas apraidi, tādēļ mājsaimniecībām, kurās līdz šim izmantota antena, nepieciešams iegādāties digitālā signāla uztvērējus - dekoderus. LTV7 digitālo apraidi jau sākusi īstenot no 1. marta.
LPS preses sekretāre Dace Zvirbule Dienai stāstīja, ka februāra sākumā LPS ir nosūtījusi digitālās televīzijas ieviesējam Lattelecom atbildi uz lūgumu sniegt ziņas par trūcīgajām mājsaimniecībām, to daudzumu. Vēstulē minēts, ka parasti šādas ziņas jāvaicā Labklājības ministrijai, taču šoreiz izņēmuma kārtā LPS ievākusi datus no pašvaldībām pati. Proti, aprēķināts, ka Latvijā ir 89 501 trūcīgā mājsaimniecība, no tām 29 897 saņem garantēto minimālās iztikas pabalstu un 32 801 ir trūcīgā mājsaimniecība - ģimene ar bērniem. LPS gan nevar zināt, cik no šiem trūcīgajiem jau lieto dekoderus, cik no tiem lieto kabeļtelevīziju vai satelīttelevīziju. «Trūcīgo mājsaimniecību antenas lai skaita paši palīdzēt gribētāji, mums šādu datu nav un, visticamāk, nebūs,» atbild D. Zvirbule.
Diena jau ziņoja, ka valdība apsver iespēju nākt palīgā ar dekoderu iegādi, tie maksā aptuveni 40 latu. Tiesa, politiķi pirmdien koalīcijas padomē līdz lēmumam netika un paredz šo jautājumu izskatīt nākamnedēļ. Saeimas Zaļo un Zemnieku frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis Dienai atzina, ka saruna palikusi, «karājoties gaisā», jo esot pārāk daudz neskaidrību - cik īsti mājsaimniecībām dekoderi vajadzīgi, kā juridiski noformēt dekodera dotēšanu, jo tieši un nepastarpināti dotēt kādu apraides veidu Eiropas Savienībā nedrīkst, lai ievērotu tehnoloģisko neitralitāti, vai būtu ieviešama kāda vaučeru sistēma, kā panākt, ka galasaņēmējs iegūst tieši dekoderu, nevis naudu nodzer un tamlīdzīgi. A. Brigmanis uzskata, ka šai jautājumā jāiesaista pašvaldības.
Premjera Valda Dombrovska preses sekretāre Līga Krapāne informē, ka premjers kopumā atbalsta trūcīgo nodrošināšanu ar iespēju skatīties digitālo televīziju, tikai esot jāatrod pieņemams veids, kā to realizēt.