Jums ir doktora grāds politoloģijā, esat bijis arī pētnieks Londonas Starptautiskajā stratēģisko pētījumu institūtā. Vai šīm prasmēm un iemaņām bija nozīme, izvēloties jūs par PDB direktoru?
Mana specializācija politoloģijā ir ES, un aukstā kara laikā tā bija Rietumu-Austrumu attiecības. KB ir tradīcija par nodaļu vadītājiem nolīgt zinātniekus, lai veidotu saikni starp bibliotēkas un pētniecības pasauli, un es 10 gadus vadīju bibliotēkas Eiropas nodaļu. Ar laiku mūsu aktivitātes kļuva aizvien digitalizētākas, KB dārgumi tika reproducēti tiešsaistē. Aizvien nodarbojos arī ar politikas zinātni, esmu sarakstījis mācību grāmatu par ES, bet nu tas vairāk ir tikai blakus darbs.
Saistībā ar PDB aizdomīgs ir fakts, ka jūsu sākotnējais sponsors ir Google. Vēl nav izmeklētas visas autoru un aģentūru ierosinātās sūdzības par Google globālajiem digitalizācijas plāniem, tāpēc jums jāsaprot arī Latvijas grāmatnieku aizdomīgums šajā kontekstā...
Tas ir radījis daudz pārpratumu, bet KB nav daļa no Google grāmatu pārlūkprogrammas. Mums nav nekāda sakara ar viņu lielajiem projektiem.
Bet kā ar to Google maksāto PDB «sēklas naudu»? Vai tas bija kāds mērķmaksājums?
Nē, tas bija bez jebkādām saistībām (angl. - no strings attached). Nekādu noteikumu no viņu puses. Domāju, ka šis ziedojums bija Google dibinātāju un KB vadītāja Dr. Džeimsa Bilingtona draudzīgo attiecību motivēts, un Google ir arī ieinteresēti, lai internetā būtu pieejams izcili labs saturs, ko viņu klientiem pārlūkot.
PDB ideja ir kultūras dārgumus un retus eksemplārus - kartes, manuskriptus, grāmatas, skaņu ierakstus utt., kas katrai pasaules valstij ir unikāli,- ievietot internetā, lai tie interesentiem būtu ērti pieejami, aplūkojami, salīdzināmi un pētāmi vienuviet. Protams, bez maksas. Ja vien šo materiālu nacionālajiem turētājiem nav citu nosacījumu, mēs ļaujam tos arī kopēt un, ja vajag, tiražēt tālāk. Šāda ir UNESCO programmas Pasaules atmiņa ideja, kuras īstenošanā piedalās arī Kongresa bibliotēka ar PDB.
PDB mājaslapā pagaidām ir tikai deviņi ar Latviju saistīti artefakti - dažas senas kartes un attēli. Kādos vēl mūsu nacionālajos dārgumos pasaule ir ieinteresēta?
PDB projekts ir sākts tikai 2009. gada aprīlī, un mūsu pirmais mērķis bija ievietot kaut vai mazumiņu par katru pasaules valsti - par visām 193. Tas gan nenozīmē, ka PDB būtu sadarbības institūcijas katrā no šīm valstīm. Sākumam izmantojām vismaz to, kas par katru valsti bija mūsu pašu Kongresa bibliotēkā, un pamazām veidojam sadarbību ar šīm valstīm, kuras jau pašas piedāvā izcilāko, interesantāko, unikālāko, kas tām ir. Pašlaik aktīva sadarbība izveidota ar 63 valstīm, Latviju ieskaitot. Galvenokārt tas viss notiek Eiropā, jo, piemēram, Āfrikā un Tuvajos Austrumos viņu digitalizācijas spējas ir ļoti zemas. Tas prasīs ilgāku laiku. Arī tāpēc, ka atsevišķās konkrētās valsts ziņā ir materiālu izvēles stratēģija.
Tas nav tā, kā ar Google: hei, mēs drīzumā ieskenēsim visu, kas jums ir; ja kādam kas piebilstams, rakstiet uz tādu un tādu adresi.
Nē, nē! Mums ir vispārējās atlases komiteja, kas nosprauž vispārējās vadlīnijas, un pēc tām jau sadarbības institūcijas pašas izvēlas, kā pārstāvēt savu valsti, kuras vēsturi, kultūru un krājumus tās pazīst labāk. Tas saskan ar jau esošo UNESCO Pasaules atmiņas projektu, kas vērsts uz dažādu dokumentu saglabāšanu, kuru vērtību atzinuši eksperti, tāpēc mums arī sistēmas ziņā jaunu riteni nav jāizgudro.
Mūsu digitālajā krājumā ir, piemēram, Gūtenberga Bībele, senākā Dienvidamerikā, Peru, iespiestā grāmata, senākā jezuītu 1535. gadā Filipīnās iespiestā grāmata, mums ir pirmā karte ar Amerikas attēlojumu no 1507. gada. Tāpat senākā brāļu Limjēru filma no Francijas, 1897. gads. Arī senākais 1896. gada Marseljēzas ieraksts.
Vai ir arī vecie blūzi?
Varbūt nedaudz vēlāk, bet pagaidām mums ir tas, no kurienes blūzs radies - Amerikas vergu stāstu ieraksti. Līdz 1865. gadam tika atbrīvoti četri miljoni vergu, un ir tūkstošiem rakstisku liecību par viņu dzīvi, bet tikai 26 pašu vergu atstāsti, kas tika ierakstīti uz vaska cilindriem. PDB šie ieraksti ir.
Kādi Latvijas dārgumi tam pievienosies?
Pagaidām - tautasdziesmu lapiņas no Dainu skapja un politiski represēto vēstules no Sibīrijas uz bērza tāsīm. Arī Raiņa manuskripti, arī fotonegatīvi uz stikla par Ķeguma HES celtniecību. Tas ir plašs kultūras spektrs, ļoti interesants.
Vai bez pasaules līmeņa publicitātes Latvijai no šīs sadarbības ir vēl kāds labums?
LNB kolēģi teic, ka šis projekts veicina Latvijas bibliotēku, arhīvu un muzeju sadarbību, un tas ir lieliski. Tas vairo arī LNB kā mūsdienīgas bibliotēkas lomu valstī, jo līdzās jau esošajiem Eiropas līmeņa projektiem tā koordinē šo globālo projektu nacionālā līmenī.