Spirtu nevarēs izmantot
Pēc grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ko Saeima pieņēma 20. aprīlī, pašvaldības ir atbildīgas par kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas pašu darinātā vīna, raudzēto dzērienu vai pārējo alkoholisko dzērienu ražošanai. Minētie grozījumi paredz, ka ar atvieglotiem nosacījumiem ir atļauts gadā ražot un realizēt 15 000 litru mājās darīta vīna vai raudzēto dzērienu un 100 litru destilēto dzērienu no savos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem, neizmantojot spirtu vai citu saražotos alkoholiskos dzērienus. Mājražotājiem būs iespēja alkoholiskos dzērienus pārdot.
Šāda veida ražošanu drīkst veikt komersants, kurš Valsts ieņēmumu dienestā ir saņēmis licenci noliktavas turētāja darbības veikšanai un pašvaldības piekrišanu. Rīgā atļauju izsniegs pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC), uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem. Tā netiks izsniegta, ja ražošanu plānots veikt vietā, kas tam nav piemērota - nav nodrošināta atbilstoša ventilācija, atkritumu savākšana, kanalizācijas novadīšana, un kas neatbilst izmantošanas mērķim. Šādu biznesu nevarēs sākt vietā, kas atrodas izglītības, kultūras un ārstniecības iestāžu, policijas, karaspēka daļu un citu militarizēto formējumu ēkā un teritorijā, valsts un pašvaldību ēkā un teritorijā, kā arī daudzdzīvokļu - divu vai vairāk dzīvokļu - mājā. Pēdējo punktu domē pamato ar to, ka alkohola ražošanas laikā var tikt bojāts gaiss un radītas neērtības citiem iedzīvotājiem.
Sargāšot kanalizāciju
«Kas par muļķībām? Kad samogonku taisa, ir smaka. Vīnam nav nekādas smakas,» smejas Latvijas vīnkopju un vīndaru biedrības (LVVB) priekšsēdis Gvido Dobelis. Viņš vīnogas audzē 600 kvadrātmetru lielā dārzā Liepājas ielā, savukārt sauso un pussauso vīnu ražo dzīvoklī. Tiesa, ļoti mazos apjomos - 50 litru gadā, galvenokārt paša vajadzībām. Formēt atļaujas un kļūt par legālu tirgotāju viņš neplāno, jo esot par vecu ražotnes atvēršanai, turklāt viņa kaislība ir vīnogu audzēšana.
Skaidrojot vēlmi aizliegt ražošanu daudzdzīvokļu mājās, domes sabiedrisko attiecību speciālists Uģis Vidauskis teic, ka smakas apmēri ir atkarīgi no tā, ko un kā gatavo, bet pāri paliek arī ražošanas atlikumi, tādējādi var tikt piesārņota vai aizdambēta kanalizācija, kā arī pārpalikumi var tikt mesti atkritumu konteineros, kur tie smakotu. «Rūpnieciska darbība nav dažas burkas kaut kāda šķidruma, tās ir citas prasības,» saka U. Vidauskis un piebilst, ka deputātiem būs jālemj, vai šo punktu saglabāt.
Kā norāda LVVB, daudzi rīdzinieki eksperimentē ar alkoholisko dzērienu ražošanu savai lietošanai, taču kā ražotāju nevienu nevar klasificēt. Zemo aktivitāti biedrības pārstāvis Andris Dišlers skaidro ar nespēju konkurēt ar vīna importētājiem: «Entuziastiem šie likuma grozījumi pavērs ceļu, bet ne plašākai kustībai, jo nepieciešami lieli ieguldījumi.»