Aktrise aizgūtnēm jau trešo gadu desmitu slavē pastas, kuras latviešiem tomēr ērtāk dēvēt par makaroniem ar visām no šīs lingvistiskās neprecizitātes izrietošajām ķēpām - pasta tak mums ir domāta zobiem (un te nav runa par al dente - gatavizvārītas pastas izslavētais knaukšķīgums, kuru pārbauda, kā smejies, uz zobiņa), bet makaroņņiki jau kopš laikiem, kad videopirāti pieradināja mūs pie Krusttēva, allaž bijuši krutie mafijas džeki. Lorēnai viegli - viņa nāk no tautas un patiešām zina, ko nozīmē nedēļu sēdēt uz makaronu diētas - gan burtiskā (nabadzības), gan pārnestā nozīmē - pastu paradoksālās diētiskās īpašības, par spīti tam, ka «tas taču miltu ēdiens», nenoliegs neviens profesionāls svara vērotājs.
Vienu tā dēvētās itāļu virtuves noslēpumu gan daiļā Sofija savās trīs pavārgrāmatās neatklāj - un es tīri cilvēciski saprotu, kādēļ. Aktrise tak apjēdz, ka masu publika, kura šīs recepšu grāmatas lieto savā ikdienas virtuvē, jutīsies aizvainota, ja tāds Itālijas un visa itāliskā simbols kā Lorēna ņems un augstprātīgi paziņos - mīļie, nelolojiet veltas ilūzijas, jo tādas vidējstatistiskās «itāļu virtuves» taču dabā nemaz nav! Ja jūs domājat, ka pica, pasta, maskarpone vai tiramisu - tie ir īstie itāļu ēdieni, tad ikviens naturāls itālis par jums vien slaidi paironizēs - paga, paga, draudziņ, par kura reģiona Itālijas picām vai treknīgo tiramisu saldēdienu tu runā? Un viņam, protams, būs absolūta taisnība Pizza Napolitana no Pizza Romana atšķirsies kā diena no nakts, bet neba tāpēc, ka uz nabagļaužu maizes plāceņa būs sazieķētas citas mērces vai sakrauts citāds «pildījums». Turīgākā rajona iezemieši, proti, romieši, vēsturiski vienkārši ēda pilnīgi citādas konsistences picu nekā trūcīgie Sicīlijas apdzīvotāji. Un populārā Pizza Quatro Formaggi jeb četru sieru pica patiešām ir tūristiem radīta picas parodija, kuras «būtība» lielīgi skan - paskat, cik mēs dāsni, pat četrus sierus varam atļauties tev piedāvāt!
Tā var turpināt līdz bezjēgai - zeltaini šokolādīgais sacepums kafijkrūzītē, ko itāļu virtuves fani saukā par tiramisu (latviski kūkas nosaukums nudien ir seksīgs - paņem mani!), atšķirsies kā nakts no dienas, ja ar tumšo rumu/liķieri/pat vīnu mērcēto saldo izstrādājumu pasūtīsiet snobiskā Romā vai šīs ēdmaņas dzimtenē - Veneto. Romā tas būs šķebīgi gards pļurkt, savukārt Venēcijā vietējiem vien zināmos ūķīšos - ņammīgs brīnums, kuru ēdot var šķirties no prāta.
Itāļu virtuves «esence» jeb, vienkārši runājot, būtība slēpjas šīs dievu lutinātās zemes kulinārijas vienkāršībā. Itāļu virtuve ir vienkāršība, no kuras aizbrauc jumts.