No Latvijā aptaujāto atbildēm uz jautājumu, cik dienu pēdējo četru nedēļu laikā (neskaitot atvaļinājumu) viņi nav bijuši darbā, izriet, ka vidēji tās dažādu iemeslu dēļ bijušas 2,5 dienas. Tāds pats darba kavēšanas rādītājs ir arī Lietuvā, bet Igaunijā darba kavējumu līmenis - 0,9 dienas - ir pat labāks nekā ES vidējais - 1,1 diena. Trešie biežākie darba kavētāji ir čehi ar vidēji 2,1 dienu. Savukārt vismazāk darbu kavē strādājošie Spānijā (0,3 dienas), Bulgārijā (0,4 dienas) un Rumānijā (0,5 dienas).
Aptaujā šīgada februārī un martā tika izvaicāti 26 800 eiropiešu, un aptaujas rezultāti liecina, ka vairāk darbu kavē gados jaunāki cilvēki. Divas līdz piecas dienas darbā neierodas 13% cilvēku vecumā no 15 līdz 24 gadiem, bet vidējais darbā neierašanās līmenis atbilst 10%.
Biežāki kavētāji ir cilvēki, kam bijusi nepieciešama psiholoģiska palīdzība vai kuri lieto antidepresantus. Tāpat lielāka nosliece uz darba kavēšanu ir ļaudīm, kas jūtas nedroši par savu darbavietu (pēc Eurobarometer datiem Latvijā tādu ir 41%) vai tajā nenovērtēti.