Briseles samitā Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī vajadzēja aprakt savu ideju pārveidot Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF) par banku, kas varētu iegūt finansējumu no Eiropas Centrālās bankas (ECB), tādējādi palielinot tā aizdošanas spēju no nupat apstiprinātajiem 440 miljardiem eiro (308 miljardi latu) līdz prasītajiem vienam līdz diviem triljoniem (700 miljardi līdz 1,4 triljoni latu). Pret šo ieceri iebilda Vācija un pati ECB.
Amatpersonas esot vienojušās, ka EFSF varētu tikt izmantots, lai sniegtu daļējas garantijas Spānijas un Itālijas parādzīmju pircējiem, tajā pašā laikā radot instrumentu, ar kura palīdzību fondam piesaistītu līdzekļus no tādām strauji augošām ekonomikām kā Ķīna un Brazīlija, vēsta Reuters.
Viss liecinot par to, ka privātajiem aizdevējiem būs jāpiekrīt norakstīt 50 līdz 60% no Atēnām aizdotā, lai samazinātu Grieķijas parādu nastu. Jūlijā Eiropas Savienības (ES) galotņu sanāksmē nolēma, ka privātie investori norakstīs 21% parāda.
Tādā gadījumā būtu nepieciešama Eiropas banku rekapitalizācija, kurā būtu jāiegulda vismaz 100 miljardi eiro (70 miljardi latu). Analītiķi uzskata, ka ieguldījumam vajadzētu būt vismaz 200 miljardiem eiro (140 miljardi latu), lai nomierinātu finanšu tirgus.
Samita laikā notikusi asa viedokļu apmaiņa starp N. Sarkozī un Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu. Otrais iebilda pret 17 eirozonas dalībvalstu vēlmi vienoties par galvenajiem krīzes risināšanas pasākumiem tikai savā starpā. D. Kamerons uzskata, ka procesā ir jāiesaista arī desmit eirozonā neietilpstošās ES locekles. N. Sarkozī ar mediju starpniecību paziņoja, ka «man ir pieriebušās viņa pamācības, ko mums darīt».