Kādu laiku atpakaļ saņēmām Valsts prezidenta kancelejas pārsūtītu materiālu - nevalstiskas organizācijas iesniegumu ar lūgumu izvērtēt elektrības tarifu jautājumu. Mēs ierosinājām pārbaudes lietu, jo tas ir sabiedrības interesēs. Jautājumi, ko mēs vēlējamies noskaidrot, bija šādi. Pirmais - vai elektroenerģijas tarifu veidošanās process atbilst normatīvajos aktos noteiktajam un sabiedrisko pakalpojumu regulators atbilstoši valsts pārvaldības principiem darbojas sabiedrības interesēs. Otrais - vai elektroenerģijas tarifu diferencētā piemērošana atkarībā no patērētās enerģijas daudzuma ir atbilstoši reglamentēta. Trešais - vai normatīvajos aktos, kas regulē elektrības tarifu paaugstināšanu, ir ievēroti labas pārvaldības principi - atklātība pret personu, sabiedrību, taisnīgu procedūru īstenošana saprātīgā laikā.
Kādi ir tiesībsarga galvenie atzinumi par elektrības tarifa veidošanos Latvijā?
Pārbaudes lietas atzinums ir atrodams mūsu mājaslapā, pateikšu tikai galvenās atziņas. Ja jūs man jautātu, vai sabiedrībai ir iespējams saprast, kā veidojas elektrības tarifu aprēķināšanas kārtība, tad man šķiet, ka nē, jo tas ir diezgan komplicēts pasākums. Ja skatāmies no likuma viedokļa, kādā notiek tarifu veidošanas kārtība, ir vairākas komponentes, kas ietekmē tarifu veidošanos. Piemēram, viena ir elektroenerģijas iepirkums, cita ir saistīta ar tirdzniecības izmaksām, cita - ar sadali. Noslēdzot šo pārbaudes lietu, mēs veidosim vēl vienu pārbaudes lietu, kur gribam vēl padziļinātāk izpētīt tarifu veidošanās jautājumu. Mēs neguvām pārliecību, ka elektroenerģijas tarifi tiek veidoti, ievērojot visus manis minētos principus.
Vai tarifu veidošanas komplicētība ir galvenais tiesībsarga iebildums?
Pieminēšanas vērta noteikti ir vēl kāda lieta, kas ir norādīta arī tiesībsarga atzinumā. Sabiedriskā regulatora budžets veidojas no nodevas, kuras apjoms ir atkarīgs no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja gada apgrozījuma. Te varam saskatīt pretrunu - sabiedrisko pakalpojumu regulators, visticamāk, ir ieinteresēts pie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pēc iespējas lielāka apgrozījuma, jo no šī apgrozījuma ir atkarīga nodeva - līdz ar to sabiedrisko pakalpojumu regulatora budžets. Tāpat mēs neguvām pārliecību, cik korekti un precīzi tiek vērtēti jautājumi, kas saistīti ar Latvenergo koncernā ietilpstošo kompāniju rentabilitāti, jo tas arī ir jautājums, kas ir cieši saistīts ar tarifu. Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram ir jānosaka ne zemāks tarifs, kas ir atbilstošs kompānijas rentabilitātei. Tātad - vai ir konkrēti izanalizēts katras komponentes, katras koncerna kompānijas rentabilitāte, atbildot, cik efektīvi tiek plānoti un izmantoti līdzekļi. Šis jautājums vēl noteikti ir jāpēta padziļināti, jo mums radās pamatotas bažas, ka tas netiek pilnvērtīgi darīts. Tāpat nav skaidrs, kāpēc ir vajadzīgs noteikt augstāku tarifu pie diferencēta patēriņa, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem, uz kuru pamata darbojas regulators, pašā pamatā ir princips, ka regulators saskaņo tos tarifus, kas nodrošina pietiekamu rentabilitātes līmeni. Tādēļ nav saprotams, kādēļ ir vajadzīga diferencētā tarifa piemērošana. Jo saprotams, ja kāds patērē vairāk, tad viņš par to vairāk maksā, bet ne dārgāk par vienu vienību, jo rentabilitāte taču tiek nodrošināta jau pie šī zemākā tarifa.
Kāda būs jūsu rīcība pēc tam, kad būsiet izvērtējuši visu informāciju elektroenerģijas tarifu jautājumā?
Mūsu rīcība ir jau sekojusi. Esam nosūtījuši uz Valsts prezidenta kanceleju mūsu atzinumu. Tajā esam norādījuši, ka pētīsim elektroenerģijas tarifu jautājumu vēl padziļināti, lai nonāktu pie vēl plašāka komentāra - lai sabiedrībai pateiktu, kā veidojas elektroenerģijas cena, par ko mēs maksājam, jo tas ietekmē pilnīgi visus dzīves procesus sabiedrībā un ikdienā.
Ja ir tik lielas pretrunas tarifu jautājumā, vai tiks rosināta procedūra, lai pārskatītu elektroenerģijas tarifu?
Ņemot vērā to, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir autonoma savā darbībā un nav pakļauta Ministru kabinetam, šonedēļ sūtīsim tiesībsarga atzinumu Saeimai. Tas ir parlamenta jautājums, šo nosacīti konstitucionālā ranga institūciju darbības un efektivitātes vērtēšana.
Respektīvi, Saeimai būtu jālemj par elektrības tarifa pārskatīšanas procedūru?
Jā, protams. Turklāt viens ir tiesībsarga atzinums, otrs dziļāka institūciju sadarbība, lai elektroenerģijas tarifu veidošanās atbilstu sabiedrības interesēm. Un sabiedrības interesēm, manuprāt, atbilst divas lietas - zemāki tarifi un taisnīgi tarifi, kuru aprēķināšanas procedūra ir saprotama.
Kam būtu jāvēršas SPRK ar lūgumu vēlreiz vērtēt elektrības tarifu?
Pēc likuma, tie ir paši pakalpojuma sniedzēji. Saskaņā ar tiesībsarga likumu mēs arī varam aicināt - saskaņā ar atzinumā norādīto - pārskatīt šīs procedūras. Tāpat sabiedrisko pakalpojumu regulators var nākt ar savu iniciatīvu pārskatīt tarifu, ņemot vērā vēlēšanos pilnībā ievērot labas pārvaldības principus.
Pakalpojuma sniedzējs, visticamāk, gan nav ieinteresēts pārskatīt tarifus, lai tos samazinātu?
Visticamāk, jā. Pakalpojuma sniedzējs nav tajā ieinteresēts. SPRK vajadzētu, ievērojot labas pārvaldības principu, veikt savu iekšējo auditu. Lai nonāktu pie secinājuma, ka sabiedrības interesēs tomēr būtu kaut ko grozīt vai mainīt, tad jau pēc savas iniciatīvas - caur Ekonomikas ministriju, valdību vai pa tiešo - vērsties ar konkrētiem priekšlikumiem, lai pārskatītu elektroenerģijas tarifus.