Atbilde ir daudzšķautņaina. Daļa naudas ir ieplūdusi Latvijas bagātāko cilvēku īpašumos, kas tos varēja atļauties atjaunot paši. No Latvijas lauku ainavas ir redzams, ka tas neapšaubāmi vairojis guļbūves ar pirtīm pie lielākās daļas ezeru, bet piedāvājuma dažādība nav augusi tikpat strauji. Ir pārāk ambiciozi projekti, kas orientējas uz korporatīvajiem pasākumiem un sporta spēlēm, kuru atpelnīšana nešķiet īstenojama un kuri šovasar daļēji noslogoti tikai nedēļu nogalēs. Un ir krīzes aizcirstie neveiksminieki, piemēram, kafejnīca ar konferenču zāli Līk-snas pagastā pie Daugavpils šosejas, kur nākamajā kārtā bija jātop spa un trešajā - viesnīcai ar parku. Projekts ar spa ir apstiprināts, bet bankas līdzfinansējuma nav. «Pērn bija 5 pasākumi mēnesī, tagad viens divi un nav ne semināru, ne kāzu,» saka objekta īpašnieks Edgars Ivbuls. «Varam uzturēt no blakusražošanas, jo cita biznesa te nav.»
Nauda atprasīta vienam
No 142 pārbaudītajiem lauku viesu namu projektiem lielākās šaubas radās par diviem - atjaunojamo energoresursu magnāta Jāņa Sprinovska ģimenes Augulienas muižu un bijušā Ogres deputāta Pētera Dimanta par viesu namu nosaukto Pie Mazās Juglas-, jo tie nebija atrodami ne izziņās, ne internetā.
Augulienas muižas pārvaldniekiem Diena pirmo reizi zvanīja pirms mēneša, vēloties rezervēt telpas kāzām. Notiekot remonts, atzvanīšot. Neatzvanīja. Kad šonedēļ ieradāmies īpašumā, ceļa galā mūs sagaidīja uzraksts «Privātīpašums» un pārvaldnieks, kurš uz jautājumu, kur viesnīca, paziņoja, ka nekāda viesu nama nav un te ir privātmāja. Vai mēs neredzot? Kad stādījos priekšā, tika sameklēta mājas saimniece Guna Sprinovska. Skaidrojot, ka iepriekš veikti nekvalitatīvi remontdarbi un tādēļ viesnīca pastāvīgi nedarbojas, viņa piekrita Dienu ielaist no drupām uzbūvētajās kalpu mājās. Pār lieveni stiepās veļas aukla, virtuvē gatavoja vecmāmiņa, ārā dauzījās bērni. Istabām tiešām bija piestiprināti numuri un piebūvētas telpas ar labierīcībām, bet tajās nebija mēbeļu, ja neskaita dažas gultas un matračus. Mājās notiekot semināri. «Šajā valstī cilvēkus ciena tikai tad, ja viņi saņem bezdarbnieka pabalstu. Pārējie, kam kaut kas pieder, ir zagļi, un kam pieder vairāk, ir dubultzagļi,» sarūgtinājumu par jautājumiem neslēpa G.Sprinov-ska, un stāstīja, kā 1999.gadā ģimene ar draugu palīdzību ap ezeru sākusi izzāģēt džungļus un kā izzagta iekonservētā vecās muižas ēka. Viņas vīrs Jānis, kurš tiek uzskatīts par atjaunojamās enerģijas nozares magnātu un minēts starp Andra Šķēles biznesa partneriem, ko pats noliedz, Dienai sacīja, ka dzīvojamajā mājā pie istabām neviens nebūvētu vannasistabas un viesnīca nav pieejama katram tūristam, jo tiekot slēgts līgums ar tūrisma firmu par darba atsākšanu augustā. «Tad, kad visu nāk izzagt, neviens neuzrauga, kad kaut kas sakārtots - visi, kam nav slinkums,» viņš sodījās. «Esmu nolēmis līdz gada beigām pārdot visus aktīvus un aizbraukt no šīs valsts.» Augulienu paturēšot kā viesu namu, «lai gan biznesa nav nekāda, tik vien kā uzturēšanai».
Lauku atbalsta dienests (LAD), kas kontrolē investīciju atbilstību mērķim, Augulienas muižā pēdējo reizi bijis 2006.gadā. Atskaitēs uzrādās 50 izveidotas gultasvietas un Ls 103 955 peļņa.
Atbalsta departamenta direktore Ineta Stabulniece atzina, ka inspektori kontroli veic vairākos posmos, bet pieķert ir ļoti grūti. «Gadās, ka kontrole aizbrauc, tur čemodāni uz vietas, cilvēki esot aizgājuši uz jūru. Mums arī ir informācija, ka par īpašumu tiek prasīta tik augsta cena, ka cilvēki atsakās. Bet ir bijuši neatbilstību ziņojumi.»
Nauda atprasīta tikai vienam - SIA Hincenbergs, kas nav pabeigusi viesu mājas būvi. LAD to konstatēja 2006.gadā, Finanšu ministrija nolēma naudu atprasīt pērn oktobrī. Tā nav atmaksāta.
Kas atjauno pilis?
ES fondi ieguldīti arī piļu, muižu un citu kultūras tūrisma objektu atjaunošanā.
Tāpat kā ar lauku tūrismu daļa finansējuma nonākusi pie bagātiem Latvijas ļaudīm. Nav šaubu, ka viņiem bija tiesības pretendēt uz ES naudu tāpat kā citiem, taču var jautāt, vai viņi atjaunošanu nebūtu varējuši veikt ar saviem resursiem. Ieguldot naudu citos objektos, palielinātos sakārtoto Latvijas vietu skaits.
Liela daļa no 61 projekta nākusi no pašvaldībām, muzejiem, piemēram, atjaunot izdegušos Cesvaines pils torņus, pārveidot Siguldas koka pili par sabiedrisku ēku vai saglabāt Šlokenbekas muižu.
Latvijas miljonāru saraksta dalībniekus pirmajā acu uzmetienā sarakstos ieraudzīt nav iespējams, jo viņi atrodami aiz dažādu biedrību vai sabiedrisko organizāciju nosaukumiem. Valdēs atrodami gan miljonāru Plaužu ģimenes locekļi, gan holdinga kompānijas Felix valdes priekšsēdētājs Aivars Ločmelis, gan bijušais Latvijas zoovetapgādes lielākais akcionārs Aldis Taurītis, kurš plašākai sabiedrībai kļuva pazīstams saistībā ar krimināllietu par draudiem nogalināt sievu.
Kā ar atdevi?
Dienas žurnāliste Ieva Alberte, kura katru nedēļu pielikumam Izklaide meklē un apraksta interesantu vietu ārpus Rīgas, ir skarba. «Ir arī labi piemēri. Taču cik vienā valstī vajag guļbaļķu māju ar pirti blakus un vecām sakām pie sienas, kurai nav nekādas pievienotās vērtības, leģendas, svētku, taku? Odziņas, lai cilvēki uz turieni brauktu.» I.Albertei nav skaidrs, kādu sabiedrisku labumu rada ES naudas piešķiršana populāras tranzītbraucēju ēstuves logu atjaunošanai. Līdzīgi domā asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele, sakot, ka pirmajā struktūrfondu periodā 2004.-2006.gadā «nauda aizgāja galvenokārt gultasvietu radīšanai, nevis pievienotajai vērtībai».
Ir grūti noticēt, bet Latvija fondu dalīšanā izvēlējās pieeju vērtēt projektu tikai pēc atbil-stības kritērijiem, nevis raugoties, vai vietā ir tāds potenciāls, uz kādu īpašnieks sacerējies. Lielo projektu tapšanu veicināja kādā brīdī atceltie atbalsta griesti.
Pēc A.Ziemeles teiktā, patlaban viesu namu skaits Latvijā ir pietiekams. Tādēļ otrajā etapā - no 2007. līdz 2013.gadam - jaunu veidošanai ES nauda vairs netiek piešķirta. Var uzlabot pašreizējos - veidot sporta un bērnu laukumus, dabas takas, virtuves. «Lieliem korporatīviem pasākumiem un sporta spēlēm būvētās daudzās vietas ir tipisks trekno gadu piemērs, jo tie mūs tiešām sabojāja. Cilvēki neklausījās, kad viņiem sacīja - sāciet ar mazu, skatieties, ko cilvēki prasa, un lēnām taisiet klāt!» saka asociācijas vadītāja. Izdzīvošot tie, kas savas viesu mājas pārvalda paši un domā par īpašu piedāvājumu.
FM gatavo galaziņojumu Eiropas Komisijai par to, kāda bijusi fondu atdeve no jaunu darbvietu u.c. ekonomisku apsvērumu viedokļa. ES naudas saņēmējiem piecus gadus pēc pabeigšanas jādarbojas attiecīgajā nozarē. Tad var darīt, ko vēlas. Nākamgad pienāks termiņš pirmajiem naudas apguvējiem.