No ES valstīm, kas joprojām pieturas pie nacionālās valūtas, pilnībā fiskālās disciplīnas līgumu ratificējusi tikai Latvija, kuru katru dienu līguma ratifikāciju jāapstiprina arī Lietuvas prezidentei. Pēdējo parakstu gaida gan Portugāle, kas pirmā ratificēja līgumu, gan Īrija, kas sarīkoja tautas nobalsošanu, arī dāņi un rumāņi. Taču lielākais troksnis ap šo labi iecerēto līgumu sacēlies eirozonas milžos - Francijā un Vācijā. Lai līgums stātos spēkā, nepieciešams, ka to ratificē vismaz 12 eirozonas valstu, taču pagaidām daudzviet tas ir iebuksējis. Turklāt situāciju vienkāršāku nepadara arī pagājušonedēļ eiropadomes samitā panāktā konceptuālā vienošanās, ka varētu tikt paplašinātas ar fiskālās disciplīnas līgumu tieši saistītā Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) funkcijas, tā budžetu atvēlot arī banku rekapitalizācijai.
Francijas jaunievēlētais prezidents, sociālists Fransuā Olands fiskālās disciplīnas līgumu vilcināja līdz jūnija beigu eiropadomei, kad beidzot tika apstiprināts viņa priekšvēlēšanu kampaņas laikā solītais 120 miljardu eiro vērtais Izaugsmes un nodarbinātības pakts - uzreiz pēc tam viņš apsolīja visus ar ES saistītos jautājumus nodot parlamentam izskatīšanai, to skaitā gan fiskālās disciplīnas līgumu, gan izaugsmes paktu, arī banku uzraudzības modeli un finanšu transakciju nodokli.
Savukārt Vācijas parlamenta lēmums ratificēt gan fiskālās disciplīnas līgumu, gan ESM, lai raidītu spilgtu un nepārprotamu signālu pārējiem Eiropas partneriem, ka Vācija iestājas par vienotu ES, tieši ESM dēļ apturēts. Kad pretēji iepriekš paustajai pozīcijai Vācijas kanclere Angela Merkele tomēr piekrita Itālijas un Spānijas uzsāktajam tirgum, kurā abas finansiāli novārdzinātās dienvidu valstis solīja bloķēt Izaugsmes un nodarbinātības paktu, ja ESM netiks papildināts ar banku glābšanas funkciju, viņas rīcība dzimtenē izraisīja sašutuma vilni. Vācijas konstitucionālajā tiesā jau iesniegtas astoņas prasības, kas lūdz izskatīt, cik lielā mērā fiskālās disciplīnas līgums un dalība ESM atbilst valsts pamatlikumam. Apvienība Vairāk Demokrātijas iesniegusi 12 000 pilsoņu parakstītu petīciju, kurā apšauba fiskālā līguma un ESM ietekmi uz Vācijas parlamenta suverenitāti budžeta jautājumos, divas sūdzības iesniegusi Kreiso partija, divi Bundestāga deputāti un divas privātpersonas, arī organizācija, kuru vada pazīstams eiroskeptiķis zinātnieks Karls Albrehts Šatšneiders. Konstitucionālajai tiesai savs atzinums jāsniedz trīs nedēļu laikā, līdz tam prezidents Joahims Gauks ratifikāciju neizsludinās.