Vērtē kā spiedienu
Saistībā ar B. Flika paziņojumu satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) jau esot ticies viņu un šobrīd notiek diskusijas par to, ka B. Flikam vajadzētu izšķirties par vienu no lietām - airBaltic akcionārs vai valdes priekšsēdētājs. «Lai gan likums neliedz valdes priekšsēdētājam būt īpašniekam arī citās kompānijās, tomēr šobrīd ir duāla situācija, jo uzņēmumi [BAS kompānija Lietuvā un airBaltic] varētu konkurēt,» ministra teikto Dienai citēja viņa padomniece Inga Spriņķe. Viņa pastāstīja, šis un arī jautājums par airBaltic preču zīmes atgūšanu no BAS tiks skatīts airBaltic padomes sēdē 28. septembrī. Savukārt konkrētu ministra rīcību, pēc I. Spriņķes teiktā, pagaidām kavē neskaidrība par B. Flika plāniem Lietuvā, jo šobrīd informācija ir vairāk «ideju ģenerēšanas» līmenī, bet nav skaidrības par plāniem un par to, kā tie ietekmēs Latvijas tirgu, pašu airBaltic. Ministrijā tiek arī pieļauts, ka B. Fliks tādā veidā izdara spiedienu, lai valsts pārdotu tai piederošās airBaltic daļas, pret ko ministrija iebilstot. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) uzskata, ka B. Fliks šobrīd ļoti izteikti darbojas savās privāta uzņēmēja interesēs. Pēc viņa domām, ja BAS sāks biznesu Lietuvā, tad B. Fliks noteikti nedrīkstētu vadīt airBaltic. «Nevar būt tā, ka, piemēram, Latvenergo valdes priekšsēdētāja privāta kompānija Lietuvā konkurē ar valsts uzņēmumu, kurā pats ir vadītājs,» tā A. Kampars. Viņam līdzīgu pozīciju paudis arī valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība).
Nevar atlaist
Saskaņā ar akcionāru līgumu B. Fliku ievēl un atlaiž BAS, proti, valsts pārstāvjiem šajā jautājumā teikšanas nav. Skaidrojot situāciju, bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, kura laikā B. Flika uzņēmums iegādājās airBaltic akcijas, Dienai teica, ka akcionāru līgums tika noslēgts, jau dibinot airBaltic 90. gadu nogalē. Tajā noteikts, ka kontrole pār uzņēmuma menedžmentu 100% ir privātā akcionāra (toreiz SAS) rokās, bet valstij ir tikai tiesības uzraudzīt uzņēmumu. «Kad savā laikā biju satiksmes ministrs, arī nevarēju ietekmēt uzņēmuma attīstību, jo mani neklausīja. Biju spiests strādāt, lai piesaistītu lētās aviokompānijas (tika piesaistīta Ryanair), lai radītu airBaltic konkurenci. Tikai tad SAS deva zaļo gaismu cīnīties par vietu zem saules,» stāstīja A. Šlesers. Viņš arī esot bijis tas, kurš savulaik piedāvājis valdībai izpirkt no SAS tai piederošās airBaltic (kompānija tolaik cieta lielus zaudējumus) akcijas, tomēr valdība no pirmpirkuma tiesībām esot atteikusies prognozējamo lielo finanšu ieguldījumu dēļ. Rezultātā B. Flika, kurš airBaltic vada jau kopš 2002. gada, kompānija iegādājās airBaltic, vienlaikus pārņemot arī akcionāru līgumu, kas vēl tika nedaudz konkretizēts, papildus vienojoties attīstīt lidojumu maršrutus.
Paši vainīgi
Pēc A. Šlesera teiktā, B. Flika lēmums veidot kompāniju Lietuvā saistīts ar to, ka «valdība traucējusi attīstīties nozarei». Proti, pusotru gadu nekas neesot darīts, lai veicinātu jaunā lidostas termināļa būvniecību, kurai bija jāsākas šogad. «Varonīgi pieņēma lēmumu atbalstīt airBaltic ļaut būvēt privāti terminālu, bet šis lēmums ir tikai uz papīra, jo nav pat noslēgts nomas līgums»,» tā A. Šlesers. Diena noskaidroja, ka līgums gan ir parakstīts, bet vēl nav stājies spēkā, jo to nav apstiprinājusi Konkurences padome.
«Premjers saka, ka B. Flikam vajag izvēlēties, kur atrodas, bet, piedodiet, tas ir marasms, jo privātais, ko grib, to dara - jautājums ir, kāpēc valdība pusotru gadu čakarējusi lidostas attīstību,» saka bijušais ministrs. «Tagad valdībai būtu jāpasaka: «Piedodiet, esam kļūdījušies, negribam pazaudēt Fliku.»
Atbildi uz jautājumu par to, kāpēc airBaltic pati neveidoja biznesu Lietuvā, Dienai no B. Flika otrdien neizdevās saņemt. Neoficiāla informācija liecina, ka B.Fliks aviokompāniju Lietuvā varētu veidot ar Lietuvas valdību, kas būtu līdzīgs modelis kā airBaltic Latvijā.