Atšķirībā no priekštečiem V. Zatlers ir daudz vairāk iesaistījies iekšpolitikā un šajā kontekstā arī tiek vērtēts, bet Latvijā sabiedrības atbalsts valsts varai ir zems. Sociologi Aigars Freimanis un Arnis Kaktiņš to uzskata par būtisku faktoru, kas jāņem vērā. «Sabiedrības domas aptaujas rāda zināmu tendenci, ko nevar ignorēt, bet no tām nevar ietekmēties. Situācija valstī ir tāda, ka ir jāpieņem nepopulāri lēmumi, kas atsaucas uz visām valsts augstākajām amatpersonām,» atzina arī Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs.
Izvirzītāji kaitē reputācijai
Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites darbību pozitīvi vērtē ap 80% Lietuvas iedzīvotāju. Līdzīgi augsts ir arī Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa reitings, liecina kaimiņvalstu socioloģisko firmu sniegtā informācija žurnālam SestDiena. Latvijas faktu jūnijā veiktā aptauja parāda, ka V. Zatleru pozitīvi vai drīzāk pozitīvi vērtē gandrīz 59% aptaujāto, drīzāk negatīvi - 23,2%, negatīvi - 11,3%, bet viņu nevar novērtēt 6,8% aptaujāto pilsoņu. Līdzīgi ap 50% pilsoņu V. Zatleru atbalsta arī firmas SKDS veiktajā aptaujā. SKDS vadītājs A. Kaktiņš uzsver, ka šis reitings ir pozitīvs un «prezidents tiek vērtēts labi», viņš arī esot visu politiķu topa galvgalī, bet - ne pirmais. Sociologs arī norāda, ka sabiedrības skepse un noraidošā attieksme pret valsts varu tagad ir zemāka nekā V. Vīķes-Freibergas laikā, kad Latvijas lielais mērķis bija iestāšanās ES un NATO un viņas darbība bija izteikti vērsta uz ārpolitiku, kas arī izraisa pozitīvāku attieksmi.
Prezidenta ievēlēšanas kārtība un loma Baltijas valstīs ir atšķirīga. Lietuvā prezidentu vēl tauta. Lietuvas prezidentes D. Grībauskaites popularitāte pagājušās nedēļas žurnālā SestDiena tika skaidrota ar viņas kā neatkarīgas politiķes tēlu, pārliecinātu uzstāšanos un profesionalitāti ekonomikā. Latvijas prezidents V. Zatlers ir centies demonstrēt neatkarību pretēji sākotnējām prognozēm, ka viņš būs paklausīgs saviem izvirzītājiem. Tas, ka tā nenotika, iespējams, bija viens no iemesliem, kāpēc TP dibinātājs Gundars Bērziņš, kurš vairs nav partijā, nesaudzēja V. Zatleru savās intervijās presē - tās bija prezidentu diskreditējošas un arī būtiski varēja iedragāt prezidenta tēlu. V. Zatlers nav arī ekonomists kā viņa Lietuvas kolēģe un tāds runātājs - viņš nereti minstinās vai atstāj bikla cilvēka iespaidu, ko, iespējams, pats apzinās un cenšas runāt uzsvērti pārliecinoši. «Prezidents dažkārt nav pārliecināts par sevi. Kā ārsts un slimnīcas vadītājs Valdis Zatlers atradās psiholoģiski komfortablā vidē, kur visi ir savējie. Nonākot politikā, saprata, ka pret viņu var būt opozīcija un tas nav viegli. No tā arī rodas biklums,» uzskata A. Freimanis.
Kopā ar tautu
Jāatgādina, ka uz V. Zatlera tēlu iespaidu atstāja arī viņa ievēlēšana 2007. gada maijā, kuru pavadīja oponentu protesti ar skaļu akciju pie Saeimas, kur viņam kā bijušajam dakterim acu priekšā tika vicinātas aploksnītes. A. Freimanis domā, ka V. Zatlers apzinājās ievēlēšanas atstāto nospiedumu uz sabiedrības domu, «bet tie virzieni, kurus viņš izraudzījās, padarīja Valdi Zatleru par tiešu politiskā procesa līdzdalībnieku». Te var atgādināt gan viņa ultimātu partijām pērn pēc 13.janvāra mītiņa Doma laukumā un tam sekojošā grautiņa pie Saeimas, gan prezidenta ierašanos valdībā, kad tā nespēja izšķirties par nepopulāru lēmumu, kas bija saistīts ar valsts budžeta izdevumu samazināšanu.
Pa šiem trijiem gadiem valstī ir kaut kas mainījies. Tie, kas 2007. gada maijā stāvēja protestētāju pusē - arī premjera Valda Dombrovska pārstāvētais Jaunais laiks - prezidentu tagad atbalsta vairāk nekā tie, kuri centās panākt viņa ievēlēšanu, bet tagad, visticamāk, vairs nebalsotu par V. Zatleru. Jau rakstīts, ka daudz ko noteiks prezidenta rīcība, izvēloties nākamo premjeru. Pēc ievēlēšanas V. Zatlers solīja kļūt par tautas prezidentu un ir teju visur. Viņš kopā ar tautu skrien, skatās jāšanas sacensības un ļauj piepildīties mazās Dziesmu svētku dalībnieces sapnim tikties ar prezidentu - turklāt tā, lai meitene varētu justies brīvi valsts pirmās amatpersonas klātbūtnē. «Prezidents mēģināja būt visur un reizēm jau šķita, ka viņa ir par daudz,» atzina A. Freimanis. Viņš arī uzsvēra, ka V. Zatleram labs palīgs ir tas, ka prezidenta institūcija sabiedrībā vienmēr tiek augstu vērtēta.