Par māti. Par Dievu,» 90.gadu vidū teica izcilākais amerikāņu kantrimūziķis Džonijs Kešs. Viņš nomira 71 gada vecumā 2003.gada 12.septembrī. Šodien, Džonija Keša 78.dzimšanas dienā, iznāk viņa pēdējais studijas albums _American VI: Ain't No Grave_, kas ierakstīts Keša dzīves pēdējos mēnešos.
Džonijs Kešs pārcēlis kantrimūziku pavisam citā dimensijā - viņš tajā ienesa rockabilly pārgalvību, blūza bezcerību un baznīcas dziedājumu apgarotību. 80.gados mūziķis piedzīvoja strauju popularitātes kritumu, taču 90.gadu sākumā viņa dzīvē parādījās heavy metal un repa producents Riks Rubins. «Rubins apzinājās, ka, ar vienu kāju stāvēdams sadzīviskajā country tradīcijā, ar otru - gospeļu garīgumā, Džonijs allaž dzied ar agrīnā rokenrola nepiekāpīgi principiālo attieksmi, un kopā ar viņa vīrišķīgo balsi tāda trīsvienība ir mūžīgs spēks,» par Džonija Keša un Rika Rubina pirmo kopdarbu albumu American Recordings (1994) savā grāmatā 101 mūzikas albums vērtīgai kolekcijai raksta Klāss Vāvere.
Keša sadarbība ar Rubinu turpinājās līdz mūziķa nāvei. Kopā viņi ierakstīja sērijas American Recordings sešus albumus (šodien iznāk šā cikla sestā, noslēdzošā daļa), gospeļu un seno baznīcas dziesmu izlasi My Mother's Hymn Book, kā arī sagatavoja piecu kompaktdisku kolekciju Cash Unearthed. Šajos albumos iemūžinātas ne tikai paša Keša kompozīcijas un amerikāņu tradicionālās melodijas, bet arī negaidītas kaverversijas - dziesmas, kuras sacerējuši Beks, Kriss Kornels, Toms Petijs, Trents Reznors, Mārtins Gors, Pols Saimons, Džons Lenons un Pols Makartnijs, Brūss Springstīns, Leonards Koens, Toms Veitss.
Rika Rubina producētie Džonija Keša ieraksti skan «sausi», minimālistiski - mūzika atkailināta līdz nervam. Dzīves beigās Kešs, kurš cieta no astmas, glaukomas un pneimonijas, radīja drūmāko, vīrišķīgāko un patiesāko kantrimūziku, kādu jums nācies dzirdēt. Kad Rubins piedāvāja Kešam ieskaņot grupas Nine Inch Nails izmisuma himnu Hurt, dziedātājam bija šaubas, kā interpretēt šo stāstu, taču viņš to nodziedāja ar tādu graujošu spēku, ka skudriņas pār muguru skrēja gan Rubinam, gan Hurt autoram Trentam Reznoram. Tikpat spēcīgi iedarbojas arī Depeche Mode hita Personal Jesus kaverversija. Keša balsī ir viss - skarba vitalitāte, mirstības neizbēgamība, nolemtības apziņa. «American Recordings ir sociālajā vakuumā tapusi lieliska, drosmīga ierakstu sērija, kas veidota ar unikālu vīziju, - mūsdienu populārajā kultūrā tā ir ievērojamākā refleksija par dzīves galu,» raksta The New York Times un norāda, ka Kešs joprojām ir «kantrimūzikas dzīvā apziņa». Šķiet, nebūs pārspīlēti teikt, ka tieši Džonijs Kešs ar savu mākslu un dzīvesstāstu, kas daļēji atspoguļots filmā Sirds robeža/Walk the Line ar Vākīnu Fīniksu galvenajā lomā, konkretizējis un iemiesojis tādu jēdzienu kā amerikāņu kultūra - viņš arī ir amerikāņu kultūra.