Jaunās problēmas
Projekta realizēšana iekavējusies par 14-16 mēnešiem. To apgrūtina pārtēriņi, strādnieku streiki, konkurējošo jūrasceļu augošie draudi. Visgrūtākais jautājums, uz ko jāatbild, ir, vai rakt ceturto slūžu komplektu, pa to varētu pārvietoties 400 metrus garie Triple E klases kuģi, uz kuriem var izvietot 18 tūkstošu konteineru - četras reizes vairāk nekā kuģos, kas pa kanālu pārvietojas pašlaik.
Associated Press raksta, ka 77 kilometrus garā kanāla atklāšana pirms gadsimta radikāli mainīja starptautiskajā tirdzniecībā izmantojamo kuģuceļus, krasi samazinot laiku, kas nepieciešams, kuģojot starp Atlantijas un Kluso okeānu. Vairs nebija nepieciešams doties apkārt Dienvidamerikas galējam dienvidu punktam.
Pirmie, kas ķērās klāt gadsimtiem ilgajai idejai savienot abus okeānus, 1881. gadā bija franči inženiera Ferdinanda de Lessepsa (Suecas kanāla Ēģiptē attīstītāja) vadībā, taču tropiskās slimības, inženierprojektu kļūdas, korupcija un finansiālās problēmas apturēja projektu pēc astoņiem gadiem.
To 1904. gadā pārņēma ASV, kas ar karakuģiem veicināja Panamas atdalīšanos no Kolumbijas. ASV parakstīja ar jauno neatkarīgo valsti līgumu un ieguva kontroli pār 16 kilometrus platu joslu.
Pēc desmit gadu celtniecības kanāls tika atklāts laikā, kad Eiropā sākās Pirmais pasaules karš. AFP raksta, ka kanāla celtniecībā dzīvību zaudēja ap 27 tūkstošiem strādnieku, kurus galvenokārt pieveica malārija un dzeltenais drudzis. ASV kontrolēja kanālu lielāko daļu XX gadsimta, līdz 1999. gada 31. decembrī tas tika nodots Panamas pārraudzībā.
Kopš tā laika Panamai tas ienesis ap miljardu ASV dolāru gadā - ap 10% no valdības ieņēmumiem un 6% no iekšzemes kopprodukta. Kanāla izmantošana uztur ap 10 tūkstošiem darbavietu - valstī ir 3,4 miljoni iedzīvotāju.
Kanāla paplašināšana varētu palīdzēt Panamai saglabāt augstos iekšzemes kopprodukta pieauguma rādītājus, kas kopš 2007. gada pārsnieguši 9% gadā, šajā rādītājā apsteidzot citas Latīņamerikas valstis, vēsta Bloomberg.
Tagad ap 5% pasaules kravas pārvadājumu kuģu izmanto Panamas kanālu. Caur to iet ap 70% ASV kravas kuģu pārvadājumu.
Jaunos paplašināšanas plānus panamieši apstiprināja referendumā 2006. gadā. 2,3 miljardus dolāru vērtajam projektam bija jābūt pabeigtam līdz kanāla simtgadei. Plānots paplašināt slūžas, modernizējot aizvirtņus. Tas ļautu transportēt 2,5 reizes vairāk konteineru nekā līdz šim un izmantot transportēšanā daudz lielākus kuģus.
Konkurenti aktivizējas
Taču strīdi ar celtniecības uzņēmumiem par projekta sadārdzinājumu un streiki ļaus to pabeigt tikai nākamgada decembrī. Tas jau radījis vismaz 200 miljonu dolāru zaudējumu valsts budžetam, valdība ir spiesta samazināt izdevumus. Finanšu krīzes dēļ samazinājusies pārvadātāju aktivitāte. Līdz ar to šogad iekšzemes kopprodukta pieaugums Panamā gaidāms ne lielāks par 7,2%.
Nopietnas galvassāpes sagādā arī konkurentu aktivizēšanās. Lielākā konkurenta - Ēģiptes Suecas kanāla - pārvaldītāji šomēnes paziņojuši par paplašināšanas plāniem 8,4 miljardu vērtībā. Pa Suecas kanālu gadā izkuģo 180 tūkstošu kuģu.
Par plāniem būvēt 40 miljardu vērtu kanālu, kas savieno okeānus, paziņojusi Nikaragva. Tiesa, daudzi šaubās par šī projekta spēju iegūt finansējumu.