Diena jau ziņoja, ka, piemēram, A. Meļko deklarācijā par 2007. gadu pēkšņi atdots vairāk nekā 20 tūkstošu latu liels parāds, kāds iepriekšējās deklarācijās nemaz nav uzrādīts. Tikpat pēkšņi «parādās» vai arī «pazūd» kāds īpašums. Par vienu K. Miķelsona darījumu gan ceturtdien amatpersonas sieva Laila Miķelsone Dienai sūdzības formā sniedza izskaidrojumu, proti, no Igaunijas kompānijas vairāk nekā 400 000 latu lielā summa nākusi nevis pārdodot īpašumu Igaunijā, bet gan notirgojot savu 2002. gadā par 21 140 latiem pirkto un pirms tam deklarēto īpašumu Engurē, kas gan no pašas deklarācijas skaidrs netop. L. Miķelsone neizskaidroja, kā K. Miķelsonam 2005. gadā uzradies dzīvoklis Rīgā, jo «darījumu sadaļā» deklarācijā nekas par to nav teikts.
Likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā nosaka vispārēju kārtību, kādā amatpersonām ik gadu VID jāiesniedz deklarācijas. VID Komunikāciju daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja paskaidroja, ka VID galvenokārt seko, lai dokuments ir iesniegts laikā un ir pareizi aizpildīts. Padziļināta izpēte - fiziskās personas audits - tiek veikta gadījumos, ja tiek pamanītas nesakritības deklarācijā un dokumentos, kas saistīti ar nodokļu nomaksu, ja amatpersonas izdevumi ir lielāki nekā ieņēmumi. Taču, ja persona nav pievērsusi sev KNAB uzmanību un nav nonākusi pretrunā ar pašas sniegto informāciju VID, deklarācijā norādītās informācijas patiesumu neviens nepārbauda.
KNAB, kā norāda tā pārstāvis Andris Vitenburgs, amatpersonu deklarācijās norādītās informācijas patiesumu pārbauda trīs gadījumos: pirmkārt, katru gadu izveidojot pārbaudāmo personu sarakstu, par kurām ir aizdomas, ka tās ir nonākušas interešu konfliktā, otrkārt, saņemot sūdzību par kādu amatpersonu un, treškārt, pēc savas iniciatīvas, kad faktiski KNAB reaģē uz publiskā telpā izskanējušo informāciju par aizdomām kādas amatpersonas darbībā. KNAB gan neatklāj, kādas personas ir nonākušas aizdomu lokā un vai starp tām nekad nav bijis K. Miķelsona un A. Meļko.