Viss kā īstos Pēteros
Otrais folkloras deju un mūzikas festivāls Pa Pēteriem gan notiks nedaudz vēlāk no 2. līdz 4. jūlijam Daugavpils novada Dubnas pagasta estrādē un Rīgā, tomēr viss tiks darīts kā jau īstā Pēterdienā, Jāņu dienas atsvētē. Festivālā piedalās Latvijas Universitātes (LU) deju folkloras kopa Dandari, Daugavpils novada Kultūras centra folkloras kopa Dyrbyni un Kalupes pagasta jauniešu deju kolektīvs, Dubnas pagasta folkloras kopa Atzola, kā arī viesi no kaimiņvalstīm - Tallinas folkloras ansamblis Leigarid (Igaunija) un Antazaves pilsētas kapela (Lietuva). Festivālu rīko Pārdaugavas Tautas mūzikas biedrība ar Daugavpils novada Kultūras centra, Rīgas domes un Dubnas pagasta pārvaldes atbalstu. Tas ir iecerēts kā neliela apjoma folkloras deju un mūzikas svētki un ir unikāls ar to, ka ikviens dalībnieks tajā prezentēs dažādu tautu deju folkloras žanrus - rotaļdejas, rindu, četrpāru un vairākpāru dejas, kadriļu, sadzīves un etnogrāfiskās pāru dejas. Festivāls notiek Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā 2007.-2013. gadam projektā Vasara laukos.
Iepazīties kadriļā
Daugavpils novada Kultūras centra folkloras kopa Dyrbyni kopīgi ar Kalupes pagasta jauniešu deju kolektīvu festivāla koncertos rādīs kadriļu, deju, kura Dienvidlatgalē savulaik bijusi ļoti izplatīta. Kadriļas nosaukums cēlies no franču vārda quadrille - četrstūris. Tā ir deja, kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas nostājas viens otram pretī. Parasti tā ir četrpāru deja, kurā dejotāji izkārtojas četrstūrī. Latvijā kadriļa ienākusi XIX gadsimtā caur Vāciju, Krieviju un Poliju un kļuvusi par vienu no iecienītākajām tautas dejām. Kadriļa bieži vien sastāv no vairākām daļām kaļanām, katrai no tām var būt savs nosaukums, un tās pavada atšķirīga mūzika. Anna Briška stāsta, ka Latgales kadriļās var būt gan lēnie pastaigas gabali, gan strauja un ugunīga polka. «Kadriļā ir viss, tā ir deja, kurā dejotāji var parādīt savu attieksmi, izpaust mīlestību. Piemēram, ja kāds puisis gribēja sapazīties ar noteiktu meiteni, viņam vajadzēja uzaicināt dejot māsu un tīšām nostāties iecerētajai pretējā pārī, jo dejas laikā partneri tiek mainīti.»
Darbīgi cilvēki
Folkloras kopa Dyrbyni vēl ir pavisam jauna, nosvinējusi tikai trešo dzimšanas dienu. Multikulturālajā Daugavpilī tā ir kā latgaliskuma saliņa. Jautāta par nosaukuma tulkojumu, Anna smej - nozīmes ir dažādas, latgaliski vārds «dyrbyns» nozīmē darbīgu, nemierīgu cilvēku, kas nekur nevar atrast mieru. Vārds varētu būt cēlies no lietuviešu valodas vārda dirbti - strādāt. Ansamblī darbojas ap 10 jauniešiem, galvenokārt no Daugavpils novada un citām Latgales vietām, kuri studē Daugavpils Universitātē. Katram no viņiem, kā teic A. Briška, ir savs dyrbyns! Viens no grupas muzikantiem kontrabasists Kristaps Strods jau drīzumā brauks studēt mūziku Londonā, akordeona pavēlniece ir Māra Vilcāne, grupas soliste ar visskanīgāko balsi - Anita Auzāne.
Sākums - Baltica
Pirmo reizi festivāls Pa Pēteriem notika pirms trim gadiem - 2007. gada vasarā - Valkā un Rīgā pēc Latvijas Universitātes deju folkloras kopas Dandari iniciatīvas. Daugavpils novads par rīkošanas vietu šogad esot izvēlēts tieši Dyrbynu dēļ - iepriekšējā vasarā starptautiskajā folkloras festivālā Baltica šī kopa iepatikusies festivāla iniciatorei folkloras kopai Dandari. Festivāla ideju ar atsaucību uzņēmusi Daugavpils novada Kultūras pārvalde.
Folkloras kopas Dandari vadītājs Ilmārs Pumpurs uzsver, ka pārsteidzoši lielā publikas atsaucība iepriekšējā festivālā, kurā piedalījušās Latvijas un Lietuvas deju un mūzikas grupas, apliecinājusi, ka šāds pasākums ir vajadzīgs un turpināms. «Šobrīd folkloras deju attīstībā ieguldītais darbs ir ļāvis sasniegt kvalitatīvi jaunu līmeni - kļuvis iespējams organizēt īpašu festivālu, kurā grupas līdztekus dziesmām un muzicēšanai var parādīt plašas, saistošas un daudzveidīgas horeogrāfiskās folkloras programmas, apliecinot folkloras deju kā konkurētspējīgu un pieprasītu kultūras produktu un brīvā laika pavadīšanas veidu.»