Vietējās vēlēšanās savus sarakstus ir pieteikušas 49 partijas, no kurām 21 startē tikai vienā pašvaldībā. Visvairāk sarakstu ir iesnieguši Saeimā pārstāvētie politiskie spēki - Zaļo un Zemnieku savienība, Vienotība, Visu Latvijai!-TB/LNNK, Saskaņas centrs un Reformu partija, kurai šīs būs pirmās pašvaldību vēlēšanas. Arī Vienotībā un VL-TB/LNNK apvienotās partijas kopā startēs pirmo reizi.
Neuzticas varas partijām
Saeima ceturtdien noraidīja Visu Latvijai!-TB/LNNK priekšlikumu politisko partiju likumā, kas paredzēja palielināt partiju dibinātāju skaitu no 200 līdz 400. Deputāts Dzintars Rasnačs sola pēc laika šo diskusiju atjaunot, iesniedzot Saeimā atsevišķu likumprojektu. Sazinoties ar kaimiņvalstu kolēģiem, viņš noskaidrojis, ka Igaunijā un Lietuvā partijas dibināšanai nepieciešams ne mazāk kā 1000 biedru. Viņš piedāvā 1000 biedru slieksni noteikt nacionāla mēroga partijām, bet reģionālajām tie varētu būt 400 dibinātāji. Dz. Rasnačs uzsvēra, ka piedāvātās izmaiņas stātos spēkā tikai 2015. gada 1. janvārī un tām nebūtu atpakaļejoša spēka.
Pēc Latvijas Universitātes profesora Jāņa Ikstena domām, galvenais vietējo partiju veidošanās iemesls varētu būt nedrošība par nacionālā līmeņa partiju stabilitāti ilgtermiņā. Viņš atgādināja, ka pastāvošā sistēma «komunālpolitiķiem liek būt elastīgiem sadarbībā ar lielajiem politiskajiem spēkiem» atkarībā no to atrašanās pie varas. Runa ir par iespējām tikt pie valsts atbalsta. Kā piemēru var minēt Liepājas partiju, kura ir sadarbojusies gan ar Tautas partiju un Zaļo un Zemnieku savienību, gan tagad noslēgusi līgumu Liepājā ar premjera pārstāvēto Vienotību.
Liepājas partija, Latvijai un Ventspilij, Tukuma pilsētai un novadam, kā arī Ogres novadam ir vietējo līderu dibināti politiskie spēki ar lielu pieredzi. Taču pirms šīm pašvaldību vēlēšanām ir izveidots liels skaits nelielu partiju, visticamāk, ar vienu nolūku - izpildīt likumā noteikto prasību, ka pašvaldībās ar vairāk nekā 5000 iedzīvotājiem sarakstus var iesniegt tikai politiskie spēki vai to apvienības. Šī iemesla dēļ arī Babītes novada domes priekšsēdētāja Andreja Ences vadītajai Reģionu aliansei ir liela piekrišana. Iepriekš tā jau ar panākumiem kā Rīgas apriņķa novadu apvienība bija startējusi Pierīgas pašvaldībās.
Reģionu alianses (RA) saraksti šoreiz būs 30 pašvaldībās. Salacgrīvā, Saldū, Smiltenē, Limbažos to galvgalī ir pieredzējuši politiķi, bet, piemēram, Liepājā no RA kandidē dāņu uzņēmējs Stēns Lorenss. Savukārt Ventspilī Reģionu alianse kopā ar Reformu partiju cīnīsies pret valdošo partiju Latvijai un Ventspilij. RA priekšsēdis A. Ence atzīst, ka vietējo līderu nevēlēšanās saistīties ar varas partijām, «par kurām izdod avīzes», paplašinājusi viņa vadītā politiskā spēka rindas. Reģionu aliansē ir 434 biedri. A. Ences plānos ir nākotnē vienoties par sadarbību arī ar citām vietējām partijām - ja tas izdosies, tās kopā varētu startēt arī Saeimas vēlēšanās. Lūgts komentēt neoficiālo informāciju par RA tuvināšanos Einara Repšes veidotajam spēkam, A. Ence atbildēja, ka «par to pat dzirdēt negribu», ņemot vērā, ko E. Repše savā laikā pašvaldībām nodarījis, ieskaitot autoceļu fonda likvidēšanu.
Daži negrib aizsēdēties
Par vietējiem līderiem, kuri savas pašvaldības vada jau kopš 90. gadiem, mēdz sacīt, ka viņi ir aizsēdējušies. Taču - jo ilgāk viņi ir pie varas, jo grūtāk šos priekšsēžus nomainīt. Viņiem ir virkne priekšrocību - savs atbalstītāju loks, kura pamats ir pašvaldības administrācijā, iestādēs, kapitālsabiedrībās. Atrašanās amatā vairojusi popularitāti. Šiem pašvaldību vadītājiem ir arī padarīto darbu klāsts. Pārskatot kandidātu sarakstus, redzams, ka daudzviet konkurenti arī nav piedāvājuši pašreizējam mēram līdzvērtīgu sāncensi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc atsevišķi pašvaldību vadītāji tik ilgi ir pie varas.
Vēlēšanu iznākumu grūtāk prognozēt Saldus novadā, kur vairākas partijas pretendē uz pašvaldības vadību. Arī Balvu novadā viena deputāta vieta var izšķirt, kurš turpmāk vadīs novadu, - triju sarakstu galvgalī ir kāds no cilvēkiem, kas vada vai ir vadījis Balvus. Līdzīga situācija ir mazajos Rucavas un Dundagas novados, kas šajā sasaukumā izcēlušies ar biežo vadības maiņu, - abos novados visi bijušie priekšsēži atkal ir kāda saraksta līderi. To, kurš vadīs Daugavpils un Jūrmalas pilsētu, nav bijis iespējams paredzēt nekad. Partiju pieteikumi Jēkabpilī liecina, ka arī šoreiz mēram Leonīdam Salcevičam neizdosies vienam nodrošināt vairākumu un viņa krēslu varētu tīkot vairāki saraksti - arī ilggadējie oponenti no Latvijas Zaļās partijas (LZP), kura nomainījusi savu pirmo personu, kas tagad Jēkabpilī ir Krustpils novada izpilddirektors Raivis Ragainis. LZP ir jāpiemin kā otrs politiskais spēks līdzās Reģionu aliansei, kas ir devusi politisko pajumti daudziem bez savas partijas palikušajiem vietējiem līderiem. Tiesa, Jēkabpilī LZP nodaļa ir jau sen.
No 119 pašvaldību vadītājiem tikai astoņi priekšsēdētāji šajās vēlēšanās vairs nestartē. Pretrunīga informācija ir par to, kāpēc pēdējā brīdī no kandidēšanas Vienotības sarakstā atteicies priekšsēdis Valdis Veips, kurš Dienai to skaidroja ar nesaskaņām nodaļā, savukārt tās vadība Vienotības līderus informējusi, ka V. Veips esot noguris un tāpēc nolēmis nekandidēt. Pēc 23 gadiem, kas nostrādāti pašvaldībā, savu darba dzīvi nolēmis mainīt arī Ozolnieku novada priekšsēdis Māris Ainārs (LZS). Līdzīgi kā Cēsu mērs Gints Šķenders, viņš šo lēmumu pieņēmis jau pirms gada. Aknīstes novada priekšsēde Ingrīda Vendele uzskata, ka arī pašvaldību vadītājiem vajadzētu mainīties ik pēc astoņiem gadiem, līdzīgi kā Valsts prezidentam ir noteikts pilnvaru termiņa ierobežojums.