Tomēr, kā uzskata Rudīte un Valdis Veitmaņi, kāzu vedēju galvenais uzdevums ir ievadīt jaunlaulātos vīra un sievas statusā. «Visām kāzu tradīcijām ir sava jēga un nozīme. Kāzas nav šovs, bet redzama zīme divu cilvēku apņēmībai veidot ģimeni.» Šīs tradicionālās vērtības tiks vēlreiz apliecinātas svētdien Kāzu muzejā Gulbenes novada Lizuma pagasta Rubenēs. Tur jau septīto reizi notiks kāzu vedēju un vakara vadītāju salidojums. Šogad salidojuma tēma būs Kāzas Latgaļu sētā, bet dižvedēju godā būs Rudīte un Valdis, kuri laulības dzīvē ievadījuši sešus pārus, kaut gan paši vēl nesen nosvinējuši tikai desmito kāzu jubileju.
Ievēro tradīcijas
«Tā lielākā mute jau ir vedējmātei,» smejas Rudīte un piebilst, ka arī vedējtēvam ir savas funkcijas. Nav tā, ka viņš tikai katra sakāmā beigās aicina pacelt glāzes. Katras kāzas iepriekš ir rūpīgi pārdomātas līdz pat sīkumiem. «Visa norise tiek sarakstīta lomās, iepriekšējā vakarā mēs kopīgi skaļi izlasām tekstu ar visām pauzēm un uzsvariem. Tomēr visu laiku ir, tā teikt, jātur roka uz pulsa, jāspēlē uz publiku, nevis tikai automātiski jācenšas sekot scenārijam,» saka Rudīte. Pirms kāzām vairākas reizes viņi tiekas gan ar jauno pāri, gan ar kāzu muzikantiem. Ja jaunais pāris laulājas baznīcā, arī iziešana no mājām notiek pēc senajām tradīcijām, pie klāta galda ar sālsmaizi un krustiņu, ar lūgšanu un vecāku svētību. «Ir pāri, kuri sākumā paziņo - mēs gribam netradicionālas kāzas! Taču, kad visu apspriežam, parasti viss notiek vecajās tradīcijās. Tāpat visi grib sveikt vecākus, grib goda vārtus un pirmo valsi, grib mičošanu un guldināšanu.» Rudīte atceras, ka pēc kādām kāzām, kuras jaunie ļoti gribējuši veidot netradicionālas, līgava esot vedējmātei teikusi - Rudīt, labi, ka tu mani pierunāji, lai kāzās viss būtu pēc tradīcijām. Pateicoties tam, esmu nonākusi pie domas, ka tagad tik tiešām esmu sieva.»
Paceļ publiku
Pats grūtākais kāzās esot pacelt un iekustināt publiku. Sarežģītāk ir vadīt kāzas, kurās ir maz viesu, jo lielajās kāzās parasti gadoties vismaz daži atraktīvi viesi, kas iekustina arī citus. «Mēs jau esam izrēķinājuši, cik lielām jābūt atstarpēm starp tostiem, lai cilvēkiem ļautu arī paēst. Pēc tam ir jāļauj spēlēt muzikantiem, bet, ja publika nedanco, tad jāpiedāvā kāda rotaļa. Ja neaiziet viena spēle, jāpiedāvā cita. Visādi knifi jāzina, kā to publiku pacelt gaisā.»
Vai paši vedēji, mudinādami ciemiņus pacelt glāzes, nesadzeras par daudz? Valdis smejas, ka pirmo šampanieša kausu jau varot izdzert, lai atraisās mēle, bet turpmāk labāk atturēties. Vedējiem esot zināma viltība. Viņi iepriekšējā vakarā tukšā šņabja pudelē ielej spraitu, lai kāzās glāzīti varētu cilāt bez bēdu.
Iemācās kāzu solījumu
Daudz laika pirms kāzām aizņem avīžu, dziesmu grāmatu, medaļu un goda rakstu sagatavošana, taču Veitmaņi cenšas šos tradicionālos atribūtus padarīt nevis par formālu, bet gan par emocionālu kāzu sastāvdaļu. Rudīte atceras, ka pati savām kāzām medaļu vietā esot saadījusi mazus cimdiņus un zeķītes. Vēl svarīgi ir sastādīt līdzņemamo lietu sarakstu, kurus jaunais pāris nedrīkst aizmirst paņemt līdzi uz laulību ceremoniju, citādi sanāks kā pašam Valdim, kam savās kāzās satraukumā aizmirsies līgavas pušķis. Tiem pāriem, kuri laulību slēdz baznīcā, Rudīte iepriekš iedod laulības solījuma tekstu, lai viņi labāk sagatavotos kāzu ceremonijas kulminācijai.
«Parasti solījuma tekstu lieku mājās iemācīties no galvas un iestudēt, kā viņi to pie altāra darīs, kā saliks kopā labās rokas, kā pagriezīsies viens pret otru. Ir jau visādi kuriozi bijuši. Mans brālis, piemēram, to visu uzņēma ļoti nopietni. Iepriekšējā dienā pirms kāzām viņš staigāja pa istabu un tikai skaitīja - es N, ņemu tevi N par laulātu N., kamēr beidzot nākamā sieva neizturēja un paziņoja - ja tu vēlreiz teiksi, ka ņemsi to Enn, tad tu varēsi ar to Enn, nevis ar mani, arī precēties.»
Kopā tur pamatvērtības
Rudīte ir dzimusi un augusi Vārkavā, pēc profesijas ir latviešu valodas un literatūras skolotāja. Tagad viņa strādā Rīgā Pieaugušo izglītības centrā. Vecpiebaldzēna Valda darbības sfēra ir celtniecība. Abi smejoties atzīst, ka latgalietes un vidzemnieka nejaušā satikšanās pirms 11 gadiem ir bijusi laimīga, ģimenē aug Artis un Rūta, bet Valdis pārgājis katoļticībā un iemācījies runāt latgaliski. Viņu abu kāzas notikušas 2001. gada 9. jūnijā Rudītes vecāku mājās ar vairāk nekā simts ciemiņiem. Kas ir tas, kas ģimeni satur kopā? «Mums abiem ir stabilas pamatvērtības, kurām ir saknes audzināšanā. Uz rozā brillēm un mirkļa emocijām vien jau neko nevar balstīt,» saka Rudīte. «Jābūt milzīgai pacietībai, daudz jārunā, jāprot palūgt piedošanu. Bērnu klātbūtnē nedrīkst strīdēties, ja mēs pat pa jokam viens otram uzrūcam, viņi jau satraucas un tūlīt pat liek samīļoties un sabučoties.»