Lēmuma projekta iesniedzēji, kuru vidū bija arī divi Vienotības deputāti, norādījuši, ka pēc V. Kravcova deputāta pilnvaru apstiprināšanas «ir konstatēts, ka deputāts neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai». Šāda iespēja izslēgt deputātu no Saeimas ir paredzēta Kārtības ruļļa 18. pantā. Taču nekur nav noteikta kārtībā, kādā var konstatēt, vai deputāts spēj vai nespēj lietot valsts valodu amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā līmenī. Lēmuma projekts bija iesniegts pēc Pilsonības komisijas priekšsēdētāja Visvalža Lāča (VL-TB/LNNK) iniciatīvas, jo viņam nebija izdevies komisijā saņemt no deputāta atbildes uz jautājumiem.
Saeimas sēdē V. Kravcovs nolasīja latviski iepriekš uzrakstītu runu, kurā pavēstīja, ka ir dzimis Sibīrijā, kā ieguvis divas augstākās izglītības, kā nokļuvis Latvijā un strādājis Liepājas metalurgā. Deputāts arī atzina, ka iepriekš viņš atradies vidē, kur nav bijusi nepieciešamība runāt latviski. Sēdi vēroja arī deputāta latviešu valodas pasniedzēja Sarmīte Rolava no Liepājas, kura Dienai atzina, ka deputāts tagad ļoti intensīvi mācoties valodu pie divām privātskolotājām. Viņa varot apliecināt, ka V. Kravcovs esot lojāls Latvijas valstij un Kurzemes apgabalā ieguvis lielu vēlētāju atbalstu, jo palīdzējis daudziem cilvēkiem kā domes Sociālās komitejas deputāts. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs, kurš ir V. Kravcova partijas biedrs, ziņu aģentūrai LETA iepriekš sacījis, ka šajā komisijā jautājuma kvalitatīva izskatīšana varētu būt apgrūtināta, jo tajā ir tikai pieci deputāti, tāpēc lietderīgāk šo lēmuma projektu būtu skatīt Juridiskajā komisijā. Vairāki deputāti atzina, ka sarežģītās un neskaidrās procedūras dēļ Saeima, visticamāk, nekad nenobalsos par deputāta izslēgšanu no parlamenta.