Ārsti par 26 gadus vecā puiša dzīvību cīnījās četras dienas, tomēr viņa stāvoklis bija tik smags, ka mediķu spēkos nebija glābt sportistu. Sākotnēji parādījās informācija, ka A. Gaļimovs nomiris pēc trahejas transplantācijas operācijas, tomēr mediķi šo informāciju noliedza. «Tik kritiskā stāvoklī pacients nav operējams,» portālam Life News sacīja viens no no ārstiem Maskavas Apdegumu centrā, kur notika hokejista ārstēšana. «Kad sākās visa organisma intoksikācija, apstājās nieru darbība, tādēļ viņš tika pieslēgts mākslīgās nieres aparātam. Diemžēl mēs izrādījāmies bezspēcīgi.»
Līdz ar A. Gaļimova nāvi Jaroslavļas aviokatastrofā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 44. Vienīgais izdzīvojušais ir lidmašīnas bortinženieris Aleksandrs Sizovs, kurš nedēļas nogalē no reanimācijas nodaļas pārvests uz atsevišķu palātu. Viņa veselības stāvoklis esot vidēji smags, bet dzīvībai briesmas nedraud.
Nervozie piloti
Pēdējās dienās Krievijas medijos parādījušās jaunas versijas, kādēļ pasažieru lidmašīna Jak-42 avarēja neilgi pēc pacelšanās no Jaroslavļas lidostas. Piemēram, tiek vilktas paralēles ar pagājušā gada aprīlī notikušo Smoļenskas aviokatastrofu, kurā gāja bojā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis. «Toreiz pilots akli paklausīja vadības pavēlēm tā vietā, lai sekotu instrukcijām. Man ir slikta nojauta, ka arī šajā reizē pilotus spieda atrauties no zemes, viņi nervozēja,» kāds vārdā nenosaukts pensionēts lidotājs sacījis laikrakstam Komsomoļskaja pravda. Viņš atsaucas uz izmeklēšanas rezultātiem, kas apgalvo, ka Polijas prezidenta lidmašīnas pilotiem sliktos laikapstākļos nācās nosēsties Smoļenskas lidlaukā, jo uz viņiem izdarīts spiediens, lai nesadusmotu L. Kačiņski.
Avots domā, ka Jak-42 piloti pirms lidojuma tika brīdināti nekavēties, jo todien Jaroslavļā sākās Pasaules politikas forums un ielidoja daudzi augsti viesi. Esot ļoti iespējams, ka ieskrējiena laikā piloti konstatējuši problēmas ar vienu no dzinējiem. Normālos apstākļos viņiem vajadzētu apturēt lidmašīnu, tomēr viņi to nedarīja. Visticamāk, tas esot saistīts ar pilotu bažām, ka straujas bremzēšanas gadījumā lidmašīna varētu noslīdēt no skrejceļa un šāda incidenta dēļ uz vairākām stundām tiktu paralizēts lidostas darbs.
Telefonu vaina
Publiskajā telpā parādījušās arī savdabīgāki minējumi par katastrofas cēloņiem. Laikraksts Moskovskij komsomoļec, atsaucoties uz pilotu izmēģinātāju Aleksandru Akimenko, raksta, ka, iespējams, lidmašīnas dzinēji izgāja no ierindas «agresīvas elektromagnētiskās vides» dēļ.
Viņš pieļauj, ka sakarā ar politikas forumu Jaroslavļas lidostā atradās daudz mobilo telefonu, kuru elektromagnētiskais starojums varēja sabojāt elektroniku, kas atbild par dzinēju darbību. A. Akimenko gan atzinis, ka šī versija ir ar ļoti zemu ticamības pakāpi.