Kāpēc nesmaržo?
Pagājušonedēļ braucu uz Mārupes siltumnīcām skatīties, kā īsti tomāti tiek audzēti. Deguns pārliecināja, ka siltumnīcās tie smaržo gan. Augi lieli un spēcīgi, ķekari skaisti. Pabāzu galvu arī kādā gurķu mājā - tik platas un treknas lapas gurķiem savu mūžu nebiju redzējusi. «Cilvēki reizēm saka, ka tomāti tiekot mākslīgi izdzīti, es saku - nē, tiem tikai radīti ideāli augšanas apstākļi,» saka Mārupes siltumnīcu vadītājs Jānis Bērziņš.
Tomēr veikalos tomāti nesmaržo. Tāpēc mans pirmais jautājums ir - kāpēc tā? J. Bērziņš min divus iemeslus. Pirmais ir glabāšanas apstākļi. Visaromātiskākie tomāti ir tad, ja tie nogatavojas uz zara. Mārupē tomātus novāc iesārtus. Tāpēc tiem ir vajadzīga t. s. pēcbriede vismaz 15-16 grādu temperatūrā. Ja tos tur aukstākā vietā (un veikali karstā laikā tā parasti dara - pataustiet, lielveikalos visi augļi un dārzeņi ir vēsi), smarža pazūd.
Otrs iemesls ir šķirne. Tās pēdējos 20 gados ir nomainījušās. Tagad Mārupē tiek stādītas tikai divas Nīderlandes šķirnes 'Admiro' un 'Schanel', kas tiek iepirktas Somijā un atbilst Ziemeļvalstu reģiona gaismas apstākļiem. Šo šķirņu tomāti tik strauji nenogatavojas, ir stingri, lai tos varētu transportēt, taču mazāk smaržo.
Ēdienkarte datorā
Pēc Nīderlandes tehnoloģijām Mārupē tomātus audzē jau kopš 80. gadu sākuma. Pirmās siltumnīcas, kurās tos sāka mākslīgi barot un guldīt «tomātu gultās», uzcēla jau 70. gadu beigās. Tikai sākumā tomātus stādīja kūdras substrātā, tagad neitrālā akmensvatē, taču visas barības vielas gan toreiz, gan tagad tomāti saņem mākslīgi - caur caurulēm pievadītas.
Ūdeni Mārupes siltumnīcas ņem no dziļurbuma vai tuvējiem dīķiem, tas vispirms tiek destilēts un tikai tad sajaukts ar minerālvielām.
«Es uzskatu, ka tagad tomāti ir labāki nekā agrāk. Augs atšķirībā no cilvēka ēd tikai Mendeļejeva tabulu - uzņem kāliju, slāpekli u. c. elementus tīrā veidā kopā ar laistāmo ūdeni. Jautājums tikai, kā mēs tos procesus vadām. Augs neprot pateikt, kā viņam trūkst vai kā ir par daudz. Agronoma lieta - to saprast.» Tagad, kad gandrīz visu var aprēķināt datorā, esot iespējams ļoti precīzi sabalansēt tomāta ēdienkarti, lai tas justos maksimāli labi. Un, jo labāk tomāts jūtas, jo mazāk slimo un mazāk ķīmisku zāļu tam vajadzīgs. Piemēram, tagad var aprēķināt pat to, kā mainās tomāta elpošanas intensitāte. Līdz šim agronomi domāja, ka tomāti sāk elpot līdz ar saullēktu. Taču pēc datora grafikiem viņi izskaitļojuši, ka tomāti sāk intensīvi elpot (tātad izdalīt mitrumu) stundu pirms saullēkta. Tas izskaidro, kāpēc jau agros rītos stādi siltumnīcās bija slapji. Bet mitrums tomātiem kaitē, tāpēc mainīts vēdināšanas režīms.
Ar šprici pret mušu
Katrai mušai ar šprici pakaļ neizskriesi, nosaka J. Bērziņš, skaidrojot, ka lielākās problēmas rada slimības, ko izraisa sēnes vai baktērijas. Lai tās nevairotos, jācīnās pret mitrumu. «Tomātam, tāpat kā cilvēkam, vajag, lai kājas siltumā.» Tāpēc siltumnīcas tiek kurinātas ne tikai agrā pavasarī un vēlā rudenī, bet augu vasaru (izņemot sešas ļoti karstās nedēļas šovasar). Arī augusta beigās apkures caurules jau bija siltas.
Runājot par augu slimību apkarošanas līdzekļiem, J. Bērziņš skaidro, ka 95% līdzekļu ir bioloģiskie - «labie kukaiņi apēd sliktos». 5% ir ķīmiskie līdzekļi jeb pesticīdi (augu zāles). «Tās lietojam tāpat kā cilvēkam - pareiza diagnoze, precīza recepte un devas. Pesticīdu lietošanu valsts stingri kontrolē.» Arī šie līdzekļi laika gaitā esot mainījušies - tagad vairs netiek lietoti tādi, kuri iesūcas auga sulā. Mūsdienu augu aizsardzības līdzekļi pārklāj tomāta lapas un augļus no ārpuses: «Kaitēklis, cērtot snuķi tomāta lapā, vispirms uzduras ģiktij un iet bojā, līdz augam nemaz neticis. Bet tāpēc tomāti pirms ēšanas kārtīgi jānomazgā.»
Vai gatavina ar gāzi?
Ir dzirdēti stāsti, ka tomāti, lai ātrāk nogatavotos, tiekot apstrādāti ar īpašām vielām, gāzi. Vai Mārupē arī tā tiek darīts? J. Bērziņš stāsta, ka Mārupe savus tomātus tirgo tikai Rimi tīklā un ceļš no zara līdz veikala plauktam ir ilgākais divas trīs dienas. Tādēļ nekāda apstrāde nav vajadzīga. Taču viņš ir redzējis, ka, piemēram, Izraēlā zaļie tomāti tiek apstrādāti ar etilēngāzi, lai tie transportējot labāk gatavotos. «Taču tā ir gāze, ko izdala arī paši tomāti. Pamēģiniet mājās daļu negatavu tomātu ielikt plastmasas maisiņā - tie izdalīs savu gāzi un nogatavosies ātrāk nekā brīvi traukā atstātie.»
Kurus iesaka citiem?
«Man nav iebildumu ne pret Lietuvas, ne Nīderlandes tomātiem,» saka J. Bērziņš. Visi Latvijā audzētie tomāti kopā aizņem tikai 20% tirgus. Pārējie ir importēti. «Es nepērku spāņu tomātus. Tie tālu braukuši, reizēm pat nezinām, no kurienes īsti. Turklāt reģionos, kur nav ziemu, ir lielāka slimību izplatība un cita zāļu lietošanas metodika.»
Mārupē šosezon raža karstā laika dēļ mazāka nekā citus gadus. Kad temperatūra kāpa virs 30 grādiem, putekšņi kļuva sterili un tomāti vairs neaizmetās. Sezona turpināsies līdz oktobra vidum - kad izdevumi par apkuri pārsniegs 50% no ienākumiem, tiks pieņemts lēmums sezonu beigt. «Bet 'Vērša sirdis' mēs laikam nekad neaudzēsim - tad nevarēsim strādniekiem algas samaksāt.»