Tomēr ne visi seniori izvēlas iespējami vienkāršākos modeļus. Kādi parametri jāņem vērā, izvēloties jaunu tālruni? Lai to noskaidrotu, Senioru Diena aicināja uz tikšanos Rīgas Aktīvo senioru alinses (RASA) pārstāves Viju Šulci un Hildu Putāni un SIA DT Mobile tirdzniecības dienesta direktoru Rinaldu Kalniņu.
Vecais darbojās ideāli
Vijas kundze atklāj nedienas ar pirms diviem gadiem pirkto Samsung: «Ar veco telefonu biju laimīga - uzlādēju, un tas kalpoja ilgi. Ar jauno varu zvanīt, vienalga, cik bieži, tas jālādē katru dienu. Ja laikus nepaskatos, ka baterija nosēdusies, telefonu nevaru atmodināt četras stundas! Man kā pensionārei lielas pretenzijas pret jauno telefonu ir arī vasarā - displejs tik blāvs, ka saulē nav redzams, kad zvana.»
Arī Hildai Putānei iepriekšējais bijis Nokia. «Labs telefons. Reiz pat iekrita ūdenī, bet to reanimēja un vēl kādu laiku kalpoja!» Arī Hilda tagad aptuveni pusgadu izmanto Samsung. Viņa novērtē, ka tam pulksteņa cipari lieli, var labi saskatīt laiku. «Uzlādējas labi, tikai īsziņas nāk ar lielu kavēšanos,» viņa norāda. Rinalds Kalniņš gan bilst, ka tā esot operatora, nevis tālruņa vaina. Vēl Hildas kundze neapmierināta ar zvana skaļumu - lai arī noregulēts uz visskaļāko, sabiedriskajā transportā nedzird. «Šim modelim nav vibrozvana, kas patiesībā ir svarīga funkcija.» Viņai piekrīt Vija - arī viņas tālrunī nav vibrozvana, kas, atrodoties ārpus telpām, sarežģī iespēju operatīvi atbildēt zvanītājam.
Vai kundzes būtu gatavas modernākam pavērsienam un kādreiz iegādāties, piemēram, skārienjutīgu tālruni? «Manai meitai tāds ir. Viņa pati ir nelaimīga, tāpēc man tāda nekad nebūs,» apgalvo Vija. Taču, kad pēc brīža Rinalds parāda šo tālruņu iespējas, abām kundzēm iemirdzas acis - patiesi vilinoši, ja vien atrastos kāds, kurš ierāda, kā ar tālruni apieties. Viņas abas padomu par telefona lietošanu parasti prasot veikalā vai bērniem un mazbērniem. Instrukcijas gan īpaši nelasot.
Lūk, tā ir štelle!
DT Mobile tirdzniecības dienesta direktors Rinalds Kalniņš zina teikt - tikai kādi 3% senioru iegādājas pašas modernākās tehnoloģijas. Katru dienu saskaroties ar daudziem klientiem dažādās vecuma grupās, izkristalizējas arī senioriem svarīgākās prasības. «Būtiskas divas galvenās funkcijas - lai telefons būtu ar lieliem taustiņiem un uz klaviatūras varētu labi saredzēt ciparus. Seniori mobilos tālruņus pārsvarā izmanto zvanīšanai, un viena daļa pieturas pie jau pārbaudīta zīmola,» novērojis R. Kalniņš.
Kuri ir populārākie modeļi? Tirgus situācija mainoties - kādreiz populārs bija Nokia un kā nākamais Samsung, tagad ir trīs TOP telefoni, ko iegādājas pensijas vecuma ļaudis. 1. vietā - ZTE, kas ir vienkāršs un drošs telefons, pārdošanā ieviests no septembra un tirgū jau ieņēmis stabilu vietu. Otrs pieprasītākais ir Samsung GT - E1200M, bet 3. vietā - Nokia 101.
«Galvenā ir funkcionalitāte. Svarīgi, lai burti būtu lieli, turklāt gan latviešu, gan krievu. Vēl seniori vēlas, lai telefonā būtu lukturītis - tas ir viens no izvēles pamatkritērijiem! Esot ļoti ērti - noderot, lai sameklētu atslēgas, kāpņu laukumā apgaismotu trepes. Pats savam sievastēvam, kurš dzīvo laukos, nopirku telefonu ar lukturīti - tas bija pirmais, ko viņš novērtēja,» pasmaida R. Kalniņš. «Lūk, tā ir štelle!» atzinīgi apgaismošanas funkciju novērtē arī Vija. Arī viņa gribētu telefonu ar lukturīti. Un vēl kundze gribētu telefonu, kuram zem vāciņa var piestiprināt «astīti» - dekoratīvu piekariņu, kas palīdz telefonu gan satvert, gan sameklēt.
Tikpat svarīgi būtu, lai taustiņu nobloķēšanai nav jāsaslēdz speciālas kombinācijas. Taču, piemēram, tādas ekstras kā radio neesot būtiskas. Fotografēšanas iespējas gan labprāt izmantotu, tāpat priecātos, ja tālrunī būtu iespējas izmantot diktofonu - piemēram, Vija tad varētu ierakstīt lekcijas.
Lai ir, kas parāda
«Tā nav, ka vecāka gadagājuma cilvēki nevēlas saprast mūsdienu tehnoloģijas. Mūsdienās tās ir gana ērtas, lai pietiekami ātri iemācītos. Reiz kādai kundzei parādīju, kā fotografēt ar tālruni -viņa bija ļoti priecīga,» stāsta R. Kalniņš, uzsverot - nav jākautrējas nākt uz veikalu un pārdevējam vaicāt padomu: «Bieži vien bērni, mazbērni sirmgalvjiem atdod savus vecos telefonus, kas izrādās par sarežģītu vecāka gadagājuma cilvēkam. Atdod un iemāca tikai zvanīt un saņemt zvanus. Visbiežāk tad seniori nepareizi saspiež pogas, samaina izvēlnes, netīšām uzliek klusumu un nezina, kā atgriezties komforta zonā. Tad nāk un vaicā padomu. Tas labi, ja nāk un jautā, jo pārdevēja pienākums ir rūpēties par klientu. Pastāstīt, pamācīt.»
Ko liecina novērojumi - vai seniori rūpīgāk izturas pret saviem tālruņiem nekā gados jaunāki cilvēki? R. Kalniņš saka - patiesi, tādas tendences, ka seniori bieži pazaudētu telefonu, nav: «Viņi ir uzmanīgāki.» Tiesa, klasiskais variants esot telefona noslīcināšana tualetes podā, un šāda ķibele gadoties visās paaudžu grupās. Kā pareizi rīkoties, ja telefons iekrīt ūdenī? R. Kalniņš iesaka telefonam uzreiz noņemt vāciņu, izņemt simkarti un bateriju - uzlikt to žāvēties uz salvetes. «Pēc tam svarīgi telefonu aiznest uz servisu iztīrīt. Pat ja sākumā izžāvētais telefons strādās, korozijas process būs sācies un agri vai vēlu telefona darbībā parādīsies kļūdas,» norāda tālruņu pazinējs.
Cik lielas naudas summas seniori gatavi izdot par mobilo tālruni, kurš apmierinātu visas viņu prasības? R. Kalniņš novērojis, ka seniori visbiežāk izdod no Ls 50 līdz Ls 60 par tālruni. Hilda teic - gatava maksāt arī mazliet vairāk par 100 latiem. Vija - no Ls 200 līdz 250. «Telefonu tomēr pērk pāris gadiem, un es gribētu, lai tas ir labs, ar daudzām iespējām, kuras esmu gatava apgūt, jo man mobilais vajadzīgs biznesam,» uzsver Vija.