Vienotība
Mūsu skatījumā augstais nevienlīdzības līmenis ir viena no būtiskākajām šā brīža problēmām. Lai to mazinātu, ierosinām četrus gadus pēc kārtas, sākot no 2015. gada, minimālo algu palielināt par 40 eiro ik gadu. Te gan jāteic, ka darba devēji par šo priekšlikumu ir samērā skeptiski, taču esam pārliecināti, ka to iespējams izdarīt.
Tāpat vēlamies ieviest diferencētu, progresīvu ar nodokli neapliekamo minimumu. Proti, algu līdz 500 eiro tas būtu 110 eiro, algai no 600 eiro līdz 1500 eiro neapliekamais minimums saglabātos pašreizējā apmērā - 75 eiro, bet algai virs 1500 eiro tas būtu nulle. Iespējama arī kāda trepe algām no 500 līdz 600 eiro. Šādu priekšlikumu 2014. gada budžetam jau bija sagatavojusi Labklājības un Finanšu ministrija, bet tas neguva koalīcijas partneru atbalstu. Tā kā ir trīs likmes, tad arī administratīvie izdevumi nebūtu pārāk lieli. Lai atbalstītu daudzbērnu ģimenes, rosinām palielināt atvieglojumus par apgādājamiem, par trešo un nākamajiem bērniem to palielinot par 40 eiro.
Atšķirībā no citām partijām neatbalstām PVN likmes samazināšanu pārtikai, jo mums nav pārliecības un pagaidām neviens ar skaitļiem nav varējis pamatot, ka tas vislielāko labumu dos tieši mazturīgajai sabiedrības daļai. Turklāt esam pārliecināti, ka jādomā, kā cilvēki var gūt lielākus ienākumus no algota darba, un tālāk jau katrs pats regulē savu patēriņu.
Neizmantotas iespējas ir saistītas arī ar nekustamā īpašuma nodokli, kura likmes un to piemērošana būtu pārskatīšanas vērtas. Zemākā likme būtu piemērojama vienīgi pašu apdzīvotam mājoklim. Taču paaugstinātu nodokli būtu jānosaka, piemēram, ekspluatācijā nenodotām būvēm.
Mana personīgā nostāja ir, ka būtu jāceļ arī kapitāla pieauguma nodoklis, lai tiktu ievērots princips, ka visi ienākumi tiek aplikti ar vienādu likmi. Pašlaik darba grupa strādā pie veselības aprūpes finansēšanas modeļa, un mēs piedāvājam zināmu procentu no sociālajām iemaksām novirzīt veselības aprūpes finansēšanai. Protams, tas būtu tikai papildu avots valsts budžeta finansējumam. Tās būtu personificētas iemaksas, taču darbotos solidāri. Proti, neatkarīgi no iemaksu lieluma pieejamais pakalpojumu grozs būtu vienāds visiem. Par tiem, kas nav sociālo iemaksu veicēji, tāpat kā līdz šim maksātu valsts. Turklāt šim modelim būtu pārejas periods - četri gadi, lai cilvēki, kuriem ir ienākumi, bet kuri nemaksā sociālās iemaksas, piemēram, autoratlīdzību saņēmēji, varētu savas saistības nokārtot un sāktu maksāt sociālo nodokli.