Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts biznesa portālam _Nozare.lv_ atzina, «ka saprāta balss ir uzvarējusi». Šai idejai bijis spēcīgs lobijs, tomēr Dz. Kolāts esot gandarīts, ka šāda bezprecedenta normas ieviešana nav notikusi.
Likuma gala versijā pieņemtas vēl vairākas būtiskas normas, kas iepriekš izraisīja strīdus, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene atzīst, ka valsts valodas lietojuma ziņā situācija ir sliktāka nekā likuma pirmajā versijā. Kaut gan normas tagad jāievēro arī reģionālajiem medijiem, nebūs noteikts, ka kvota attiecas uz visvairāk skatīto TV raidlaiku no plkst. 19.00 līdz 23.00. «Tagad raidījumus latviešu valodā varēs ielikt naktī un agri no rīta, kad tos neviens neskatās, bet formāli kvota būs izpildīta,» bažījas I. Circene. Taču viņa par uzvaru uzskata to, ka Lattelecom netiks pagarināta licence virszemes digitālajai televīzijai ar līdzšinējiem noteikumiem, bet 2013. gadā būs jāizsludina jauns konkurss.
Labā ziņa ir tā, ka Latvijai nebūs jāmaksā sods par ES direktīvas nepildīšanu, saka Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka. Atbilstoši direktīvai tiks nodrošināts raidlaiks Eiropā veidotiem raidījumiem un filmām. Taču diskusija par industrijas nākotni vēl ir jāturpina, arī par Lattelecom virszemes digitālās TV apraides tarifiem, kurus komerckanāli joprojām uzskata par pārāk augstiem. «Aktuāls joprojām ir jautājums par labvēlīgiem nosacījumiem vietējo telekanālu raidījumu un seriālu veidošanai». Viņai interesants šķiet priekšlikums atteikties no reklāmām sabiedriskajos medijos vispār, taču tas šoreiz netika skatīts. Ir nolemts, ka reklāma komerckanālos var aizņemt līdz 20% no kopējā raidlaika, bet sabiedriskajos medijos - 10%.